Ārlietu ministrija (ĀM) gaidīs Maskavas reakciju saistībā ar Latvijas izteikto protestu par Rēzeknes novadā nokritušo Krievijas militārās nozīmes “Shahed” tipa bezpilota lidaparātu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Viņa pastāstīja, ka pirmdien Krievijas vēstniecības pārstāvis tika iepazīstināts ar pierādījumiem, vizuālajiem materiāliem, un domājams, ka informācija tiks nodota Maskavā. Jautāta par vēstniecības pārstāvja sacīto, ka Krievijai ar nokritušo dronu neesot nekādas saistības, Braže norādīja, ka “tas, kas tiek teikts publiski, ir viņu ziņā”.
ĀM gaidīs, kāda būs Maskavas reakcija un nākamie soļi. Savukārt Latvija par notikušo ir informējusi partnerus un plānos tālākos soļus.
Kā ziņots, ĀM pirmdien ieradies Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis, kuram izteikts kategorisks Latvijas protests saistībā ar sestdien, 7.septembrī, Rēzeknes novadā nokritušo Krievijas militārās nozīmes “Shahed” tipa bezpilota lidaparātu, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām un ielidoja Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas.
BNN jau rakstija, ka bijušajam Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Jānim Garisonam ir grūti iedomāties, kāpēc izlemts dronu nenotriekt, zinot, ka tas ir kaujas drons ar 90 kilogramiem sprāgstvielu un lido virs apdzīvotas vietas. “Tie ir pārāk lieli riski,” teica Garisons.
“JA MĒS APSKATĀMIES KARTĒ, TAD TAS DRONS VARĒJA LIDOT ARĪ VIRS RĒZEKNES, UZSVEROT, KA IR JĀBŪT KĀDAM RISKU IZVĒRTĒJUMAM, KĀPĒC IZLEMTS DRONU TOMĒR NENOTRIEKT,” komentēja gARISONS.
“Latvijā ielido ar sprāgstvielām aprīkots kaujas drons, bet atbildīgās amatpersonas faktiski saka, ka nekas nav noticis! Ja tas būtu lidojis uz Rēzekni un ielidojis pilsētā, ko tad mēs būtu darījuši – vienkārši noskatījušies?” komentējot Krievijas militārās nozīmes bezpilota lidaparāta nokrišanu Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā saka Garisons.
Komentējot Aizsardzības ministrijas paziņojumu, ka NBS rīkojušies saskaņā ar noteiktajām procedūrām, tajā skaitā par notikušo apziņojot NATO komandvadības struktūru, Jānis Garisons uzsver, ka lielais jautājums ir, vai NBS šajā situācijā aktivizēja savus pretgaisa aizsardzības ieročus un ko mēģināja darīt, lai neitralizētu minēto dronu. “Tas, ka Latvija savu gaisa telpu sargā kopā ar mūsu NATO sabiedrotajiem, ir viens, bet NBS ir arī savi pretgaisa aizsardzības ieroči un sabiedrībai ir tiesības zināt, kas notika ar Latvijas pašaizsardzības spējām,” saka J.Garisons.
Tāpat Garisons akcentēja iepriekš LTV, ka amatpersonām vajadzēja pateikt, kurš pieņēmis konkrētu lēmumu, kā arī izskaidrot, kā mums trūkst, lai attiecīgi rīkotos.
Jau ziņots, ka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais bezpilota lidaparāts bija ar sprāgstvielām aprīkots “Shahed” tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.
Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc nogāšanās drona kaujas galviņa nebija eksplodējusi.
Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem.
Vaicāts, kas liecināja, ka drons nebija naidīgs Latvijai, NBS komandieris Leonīds Kalniņš atbildēja, ka atklāta eskalācija nav konstatēta, turklāt situācijas uzraudzīšana nenozīmē, ka drons konstatēts tikai nokrišanas vietā. Vienlaikus bijusi plaša informācija, ko snieguši ārvalstu partneri, un, ņemot vērā saņemtās informācijas analīzi, NBS secināja, ka lidaparāts nebija apzināti mērķēts uz Latviju.
NBS komandieris gan nekomentēja, cik daudz sprāgstvielas drons pārvietojis, un kādas būtu sekas, ja tomēr tas būtu nogāzies uz dzīvojamās ēkas. Vienlaikus ikviens varot redzēt paralēles, kas notiek, Krievijai karā Ukrainā izmantojot šos lidaparātus.
Lūgts precizēt, kāpēc lidaparāts tomēr netika notriekts, NBS komandieris atbildēja, ka NBS uzraudzīja situāciju jau no paša sākuma, kad lidaparāts tika pamanīts kaimiņvalstī. Lai pieņemtu lēmumu par lidojoša objekta iznīcināšanu, ir noteiktas procedūras, un šajās procedūrās ietverts tas, ka NBS jābūt pilnībā pārliecinātam, ka tas nav civilais objekts, piemēram, deltaplāns. Vienlaikus jābūt pārliecībai, ka šis objekts atbilst iznīcināšanas procedūrai.
Tāpat pastāv citas iespējas, piemēram, lidaparāta piespiedu nosēdināšana vai elektroniskās karadarbības metodes pielietošana. Latvijas rīcībā ir elektroniskās karadarbības instrumenti, taču kopumā pasaulē tie vēl ir attīstības stadijā, un Latvijas robežaizsardzības rīcībā nav daudz šo ierīču, norādīja Kalniņš. “Mēs pa labi, pa kreisi nešaudāmies uz robežas. Ir bijuši gadījumi, kad Baltkrievijas lidaparāti ielido Latvijā netīšām,” uzsvēra NBS komandieris.
Vaicāts, vai konkrētais “Shahed” tiktu notriekts, ja tomēr būtu virzījies uz apdzīvotu vietu, NBS komandieris atbildēja, ka tas ir hipotētisks jautājums, turklāt viņš atkārtoja jau minēto, ka NBS darbība ir reglamentēta atbilstoši procedūrai. Uz jautājumu, kurā brīdī NBS saprata, ka lidojošais objekts ir drons ar kaujas galviņu, Kalniņš atbildēja, ka tā ir sensitīva informācija.
Komentējot pretgaisa aizsardzības iespējām šādu lidaparātu notriekt, NBS komandieris norādīja, ka Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem ir spējas, kas nodrošina uzdevumu izpildi spēkā esošajām procedūrām. Vienlaikus Latvija ir noslēgusi līgumus par efektīvākām pretgaisa aizsardzības spējām un gaida piegādes. “Teikt, ka šodien mums ir simtprocentīgi viss, es nevēlētos,” piebilda Kalniņš.
Ņemot vērā, ka karš Ukrainā nav beidzies, patlaban arī nevar pateikt, ka nākotnē šādas situācijas neatkārtosies, norādīja Kalniņš.
Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis informēja, ka, neraugoties uz gaisa telpas novērošanas sistēmu, zemu lidojošus un maza izmēra dronus ir grūti pamanīt.
Tāpat Masulis informēja, ka, ņemot vērā šo incidentu, NBS ir veikuši atbilstošus pasākumus un uz pierobežu nosūtījuši papildu vienības, lai vēl vairāk pastiprinātu pretgaisa aizsardzības spējas un reaģēšanu.
Runājot par iespējām šādos gadījumos pacelt gaisā NATO patruļlidmašīnas, Masulis norādīja, ka NATO lidmašīnu izmantošanai ir vairāki kritēriji, kuriem ir jāiestājas. Šajā gadījumā visi nepieciešamie kritēriji nebija iestājušies, taču detalizētāk Masulis komentēt nedrīkstot.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību uz austrumu robežas.
Ministrs piebilda, ka zemu lidojoši lidaparāti rada izaicinājumus, jo tos ir grūti pamanīt un notriekt. Tas redzams gan Polijā un Rumānijā, gan arī Izraēlā.
Sprūds pauda, ka drons bijis vērsts pret Ukrainu, līdz ar to var uzskatīt, ka tas bija vērsts pret demokrātisku un brīvu sabiedrību.
Runājot par turpmākajiem soļiem, Sprūds pastāstīja, ka Latvija sarunās ar NATO partneriem rosinās pastiprināt gaisa aizsardzības operativitāti un gaisa patrulēšanas operativitāti, kas nozīmē, ka austrumu flangā jābūt pastiprinātām gaisa aizsardzības sistēmām. Vienlaikus Latvija turpināšot ieviest slāņveida pretgaisa aizsardzību.