Mūsu spējas identificēt lidojušus objektus Latvijas gaisa telpā ir ierobežotas. Šonedēļ to atkārtoja gan NBS komandieris, gan aizsardzības ministrs. Krievijas militārā drona ielidošana radījusi iedzīvotājiem bažas par bruņoto spēku spējām. Tikmēr Valsts robežsardze pērn par vairāk nekā 1,6 miljoniem iegādājās pretdronu sistēmas. Tās, iespējams, varētu izmantot arī militāro lidrobotu atklāšanai un pat apturēšanai, taču NBS pēc palīdzības pie robežsardzes nav vērsies, ziņo raidījums “Nekā personīga”.
Gaigalavas ciems atrodas 235 kilometru attālumā no galvaspilsētas. Pēc jaunākajiem statistikas datiem tur mīt 757 iedzīvotāji. Atrast drona nokrišanas vietu nav grūti. Nezāļu laukā redzamas mašīnu iebraukātas sliedes, netālu saskatāmas tuvākas un tālākas mājas, atzīmē raidījumā.
Krievijas militārā drona nokrišanas vietu no tuvākajām mājām šķir daži simti metri. Lai nokļūtu šeit no Baltkrievijas dronam bija jāveic vismaz 90 kilometri. Nacionālie bruņotie spēki saka, ka dronam nebija naidīgu mērķu Latvijā, taču nespēj pamatot, kā šādu secinājumu izdarījuši. Drons netika notriekts, jo NBS rīkojušies saskaņā ar pieņemtajām procedūrām, kuras tie neatklāj, jo ir slepenas, Nekā Personīga norādā žurnālists Juris Jurāns.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs raidījumam atgādina, ka janvārī valdība apstiprināja atjaunoto Civilās aizsardzības plānu. Saskaņā ar to Aizsardzības ministrijai un pašvaldībai ir jāinformē iedzīvotāji par pastāvošiem bīstamībām. Lēmums neinformēt pieņemts vadības grupas sanāksmē Aizsardzības ministrijā.
Ģenerālleitnants, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš Nekā Personīga norāda: “Kad atrodas gaisā šis lidaparāts, šajās procedūrās mums nav nepieciešams informēt sabiedrību, lai veltīgi neceltu šo paniku. Jo tad, kad tiešām tie ir draudi, tā kā, piemēram, Ukrainā, un atrodas kara stāvoklī iedzīvotāji, tad, protams, jāinformē iedzīvotāji, ieviešot speciālu apziņošanas sistēmu. Šodien mēs neatrodamies kara stāvoklī ar Baltkrieviju un šis ir pirmais gadījums un tāpēc netika informēti uzreiz civilie iedzīvotāji šajā reģionā.”
Aizsardzības ministram Andrim Sprūdam raidījumā uzdod – Vai visā šajā faktiski neveiksmīgajā komunikācijas ķēdē saskata kaut kur savu atbildību?
Sprūds: Kā es minēju, kā ministrs, kas ir atbildīgs par nozari, es noteikti, šobrīd atskatoties un izvērtējot to, ko mēs darījām, ir pilnīgi skaidrs, ka komunikācija ir ministru un ministrijas kopējā atbildība, bet arī ministra atbildība ļoti lielā mērā un, protams, ka tāpēc es uzņemos pilnu atbildību, ja ir kādas nepilnības, kas bija arī komunikācijā. Tā ka tas ir pilnīgi skaidrs.
Preses konference rīkota vien pirmdien, jo vajadzēja papildu pārbaudes. Bet arī tajā neko vairāk amatpersonas nepavēstīja. Daudzas svarīgas detaļas joprojām nav zināmas.
Nav zināms, vai drons lidojis pāri Krāslavai, Rēzeknei vai Daugavpilij. Neviens līdz šim nav atspēkojis apgalvojumu, ka drons netrāpīja apdzīvotā vietā laimīgas sakritības dēļ. Vietējie stāsta, ka tas nogāzies ap 09.00 rītā. Pirms 10.00 valsts policija saņēma izsaukumu. Sprūds izvairījās atbildēt, kas ieradās pirmie – policisti vai armijnieki.
Nekā Personīga: Tad kā mēs varam būt pārliecināti, ka bruņotie spēki tiešām ir sekojuši tam līdzi, ja pirmie noreaģēja civiliedzīvotāji?
Sprūds: Bruņotie spēki monitorēja kopumā šo virzību un trajektorijas, bet, kā es jau esmu minējis, gan bruņotajiem spēkiem šīs monitorēšanas un noteikšanas spējas, tām ir savi ierobežojumi.
Valsts robežsardze pērn par vairāk nekā 1,6 miljoniem iegādājusies pretdronu sistēmas. Ar tām, iespējams, varētu arī uztvert un pat apturēt Shahed un citus militārus dronus, taču NBS pēc palīdzības pie robežsardzes nav vērsies, teikts raidījumā.
2023.gada novembrī Valsts robežsardze noslēdza vairāk nekā 1,6 miljonu vērtu līgumu ar lietuviešu uzņēmumu “NT Service” par dronu noteikšanas un pretdronu sistēmu iegādi. Tā ir daļa no Baltijas valstīm un Somijai kopīgas robežu apsardzības sistēmas – tā dēvētās dronu sienas.
Primāri tās izmanto robežu sargāšanai – lai atklātu kontrabandu. Pēdējais kontrabandists aizturēts vēl šonedēļ. Rīki paredzēti pilotējamo lidrobotu pārķeršanai. Robežsardzes priekšnieks pieļauj, ka to varētu izmantot arī militāro izlūkdronu identificēšanai. Par citiem nevar teikt, jo praksē tas nav pārbaudīts.
Valsts robežsardzes priekšniekam Guntim Pujātam tiek jautāts – Vai tādus, kā piemēram, Shahed dronus, kas ir pagājušās nedēļas incidents, šīs sistēmas uztver?
Pujāts: Kā jau es teicu, pilotējamie droni. Šādi tipi nav pilotējamie droni – viņiem ir ieprogrammēts maršruts un viņi dodas savā maršrutā, un viņu ietekmēšana ar šādiem līdzekļiem ir apgrūtinoša. Nav praksē pārbaudīts, es tā to teikšu, no robežsardzes puses. Ja mēs konstatētu, es pieļauju, ka mēs izmēģinātu savas spējas arī reālos apstākļos. […]
Nekā Personīga: Tad līdz šim NBS nav vērsies pie robežsardzes pēc palīdzības?
Pujāts: Tajā gadījumā nevērsās.
Militārie un politikas eksperti uzsver: lai gan pirmais, šis noteikti nav pēdējais gadījums. Aizsardzības ministrs aicina iedzīvotājus, ja pamanāt dronu, zvaniet Valsts policijai.
Kā drons šeit nokļuvis izmeklē Militārās drošības un izlūkošanas dienests. NBS komandieris Kalniņš nevarēja atbildēt uz Nekā Personīga jautājumu, cik ilgi pārbaude aizņems. MIDD interviju atteica, jo priekšnieks nav Latvijā.
