Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien, 24.septembrī, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes sanāksmē sacīja, ka karu starp Krieviju un Ukrainu nevar atrisināt ar sarunām vien, bet ka Maskava ir jāpiespiež panākt mieru, ziņo “Reuters”.
Zelenskis arī cer iegūt Rietumu līderu atbalstu savam tā dēvētajam “uzvaras plānam”, lai izbeigtu karu, kas sākās 2022.gadā un grasās to prezentēt ASV prezidentam Džo Baidenam (Joe Biden).
Zelenskis sacīja, ka karš kādu dienu beigsies, bet ne tāpēc, ka “kādam apnika karš”, vai caur tirgošanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, atsaucoties uz priekšlikumiem, ka Ukrainai, lai atrisinātu konfliktu, būtu jāatdod daļa Krievijas ieņemtās teritorijas.
“Šo karu nevar remdēt ar sarunām. Ir nepieciešama rīcība,” sacīja Zelenskis, sakot paldies valstīm, kas sniegušas atbalstu Ukrainai.
“Putins ir pārkāpis tik daudz starptautisko normu un noteikumu, ka viņš vairs neapstāsies, Krieviju var tikai piespiest noslēgt mieru,
un tas ir tieši tas, kas ir nepieciešams, piespiest Krieviju noslēgt mieru kā vienīgo agresoru šajā karā, vienīgo ANO Statūtu pārkāpēju,” sacīja Zelenskis.
Zelenskis arī kritizēja Ziemeļkoreju un Irānu par ieroču piegādi Krievijai, nosaucot tās par Maskavas “de facto līdzvainīgām”.
Zelenskis ir norādījis, ka viņa uzvaras plāns, ja to atbalstīs Rietumi, varētu radīt ievērojamu psiholoģisku spiedienu uz Maskavu, potenciāli mudinot Putinu panākt diplomātisku kara izbeigšanu. Lai gan Zelenskis atklājis maz detaļu par plānu, viņš norādījis, ka tas kalpotu kā atspēriena punkts otrajam Ukrainas vadītajam miera samitam šā gada beigās, uz kuru tiktu uzaicināta arī Krievija.
Sanāksmē uzstājās arī Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja, lai nosodītu to, ka Padome, kurā ir 15 locekļi, uzņēma Zelenski.
“Rietumvalstis nespēja atturēties no kārtējās atmosfēras saindēšanas, cenšoties aizpildīt ētera laiku ar banālo Ukrainas jautājumu,” Nebenzja izteicās par sanāksmi.
ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens ANO sanāksmē arī apsūdzēja Ķīnu, ka tā līdzās Ziemeļkorejai un Irānai ir galvenā iekārtu un elektronikas piegādātāja, kas palīdz Krievijai uzturēt karu Ukrainā. Ķīnas ārlietu ministrs Vans I noraidīja apsūdzības, nosaucot tās par “bezatbildīgām” un uzstājot, ka Ķīnas vainošana vai nomelnošana “nekur nenovedīs”.
Vairāk nekā divarpus gadus pēc iebrukuma Krievija kontrolē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas un turpina virzīties austrumos.
Tuvojoties ASV vēlēšanām, Ukrainas nākotne joprojām ir neskaidra, jo Ukraina ir lielā mērā atkarīga no ASV militārā un finansiālā atbalsta un iespējamā Donalda Trampa (Donald Trump) uzvara pār Kamalu Harisu (Kamala Harris) varētu novest pie izmaiņām Vašingtonas atbalstā Ukrainai.
Tramps, republikāņu kandidāts, otrdien mītiņā Džordžijā kritizēja Baidenu un Harisu par ASV iesaistīšanu Ukrainas karā, apgalvojot, ka viņiem nav plāna to pamest, un sacīja, ka ASV ir jāizstājas no šī konflikta.
“Es domāju, ka mēs esam iestrēguši šajā karā, ja vien es nebūšu prezidents.
Es to paveikšu. Es panākšu, ka par to tiks risinātas sarunas, un es izkļūšu no tā. Mums no tā ir jāaiziet. Baidens saka, ka mēs nepametīsim karu, kamēr neuzvarēsim. Kas notiks, ja viņi uzvarēs,” sacīja Tramps.
Šobrīd ASV gatavo 375 miljonu ASV dolāru militāro atbalsta paketi Ukrainai.
Lasiet arī: Ukraina apgalvo, ka Ķīna ir galvenais ceļš, kā ārvalstu tehnoloģijas nonāk Krievijas ieročos