Šī nedēļa pagāja režisora Alvja Hermaņa un viņa domubiedru mērķa – “izspārdīt iršu pūzni” zīmē. Proti, ir jāmaina vēlēšanu sistēma Latvijā, lai vēlētājs varētu balsot par konkrētiem deputātu kandidātiem nevis partijām ar to “lokomotīvēm”. Vai paziņojums par kustības “Bez partijām” dibināšanu bija negaidīts, vai arī sabiedrībā pieprasījums pēc šādas kustības tika rūdzis jau labu laiku, BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Partiju reitingi, kuri jau hroniski ir ļoti zemi un ar lielu neizlēmušo skaitu, ir ļoti pateicīga augsne tam, lai būtu sajūta – ir niša, kurā var kaut ko paņemt, skaidro politologs. “Ja būtu vismaz viena vai pāris partijas ar augstiem reitingiem, tu saproti, ka ir ļoti grūti konkurēt. Tā kā visas partijas ir ar zemiem reitingiem un arī neizlēmušo skaits ir liels, rodas sajūta, ka tur var uzspēlēt un dabūt balsis,” pauž Filips Rajevskis.
Uz BNN jautājumu, vai šī sajūta ir pamatota un cik lielā mērā vēlētāji uzķersies uz piedāvājumu mainīt vēlēšanu sistēmu, politologs atbild – tas ir jautājums par to, cik viegli vai grūti ir iedvest cilvēkiem, ka tas viņiem ir svarīgi un risinās viņu problēmas.
Viņš arī atgādina piemēru, kad apsolītajām un vēlētāju gaidītajām izmaiņām bijis tīri dekoratīvs raksturs. “Artuss Kaimiņš savulaik iedvesa sabiedrībai, ka vajag cīnīties pret Koalīcijas padomi un kopš tā brīža tās saucas par koalīcijas sadarbības sanāksmēm. Līdz ar to šis jautājums vairāk attiecas uz to, cik lielā mērā tu spēj savu ideju pārdot, nevis cik tā ir laba vai slikta.” Pašreiz vērojama situācija, kad lielāko kritikas devu saņem tieši kustības “Bez partijām” iniciatori, nevis pati ideja.
Tādēļ rodas jautājums, cik lielā mērā sabiedrības attieksmi var ietekmēt kustību pārstāvošās personālijas?
Filips Rajevskis norāda, varbūt nemaz nav slikti, ka parādās jauni cilvēki, kuri grib izmēģināt savu laimi politikā. Savukārt taujāts, kādēļ pati ideja netiek īpaši kritizēta, politologs atbild, ka diskusijas kā uzlabot, modernizēt vēlēšanu sistēmu, praktiski ir visu laiku.
“Kopš neatkarības atjaunošanas mums pieņemta vesela rinda dažādu pilnveidojošu grozījumu, kas mainījuši veidu, kā mēs ievēlam savus priekšstāvjus. Tā debate notiek visu laiku un tas nav kaut kas revolucionāri jauns.” “Bez partijām” neslēpj ieceri startēt nākamās Saeimas vēlēšanās sadarbībā ar kādu citu politisko spēku. Tā kā šī politiskā kustība reģistrēta mazāk kā gadu pirms vēlēšanām, likums tai liedz startēt vienai pašai un šāda simbioze ir neizbēgama.
“Šādai partijai jāgrib atvēlēt viņiem kaut kādas vietas savos sarakstos, viņiem jāpierāda, ka viņi var piesaistīt vēlētājus un šiem cilvēkiem ir atbalsts sabiedrībā. Nevar teikt, ka tur trūktu izaicinājumu, kaut vai tīri tehnisku,” skaidro Filips Rajevskis.
Kustībai nāksies pierādīt, ka viņi ir “lokomotīves” un viņiem ir vilkme. Tas nebūs vienkārši, jo iespējamām sadarbības partijām ir savas “lokomotīves”, skaidro Filips Rajevskis. “Protams, būs partijas, kuriem šādu vilcēju nav un kuras labprāt gribētu šo kustību pieaicināt, bet te atkal viņiem šāds potenciālais sabiedrotais varētu nepatikt, jo viņi grib stipru partiju, nevis vāju. Būs interesanti.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Ideoloģiskā cīņa ap Stambulas konvenciju – kurš to izmanto labāk?
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!