Deputāti grozīja likumu, nosakot vienu trešdaļu kvotu sievietēm vadošos amatos; ministre paziņoja, ka pie “Rheinmetall” rūpnīcas Lietuvā “vēl ir daudz darāmā”
Lietuva pirmā no ES valstīm iekļauj Irānas Revolucionāro gvardi teroristu organizāciju sarakstā
Lietuva ir kļuvusi par pirmo valsti Eiropas Savienībā (ES), kas Irānas Islāma revolucionāro gvardi (IRGC) pasludinājusi par teroristisku organizāciju, piektdien, 4.oktobrī, paziņoja Lietuvas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Emanuels Zingers (Emanuelis Zingeris). Ceturtdien, 3.oktobrī, pieņemtajā rezolūcijā Seims paziņoja, ka IRGC ir teroristiska organizācija un ka tās darbība apdraud starptautisko drošību un stabilitāti. Tā aicināja ES sekot ASV un Kanādas piemēram un iekļaut IRGC bloka teroristisko organizāciju sarakstā.
Lietuva iegādājas papildu NASAMS sistēmas par 234 miljoniem eiro
Lietuva ir iegādājusies papildu vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS par 234 miljoniem eiro, piektdien, 4.oktobrī, paziņoja aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasciunas). Līgums tika parakstīts ceturtdien, 3.oktobrī, sacīja ministrs, piebilstot, ka aizsardzības finansējuma palielināšana ir palīdzējusi paātrināt 2031.gadā plānoto iepirkumu. Šī ir trešā NASAMS sistēma, ko iegādājas Lietuva. Saskaņā ar ministra teikto tās piegāde Lietuvai sāksies 2028.gada otrajā ceturksnī. Pirmā NASAMS baterija jau ir Lietuvā, bet otrās baterijas piegādi uzsāks 2026.gada pirmajā ceturksnī un 2027.gadā tās piegāde būs pabeigta. Šonedēļ tika parakstīts arī līgums par tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas RBS70 NG (MSHORAD) iegādi par aptuveni 130 miljoniem euro.
Prokurori sāk izmeklēšanu saistībā ar TV raidījumu vadītāja izteikumiem par krievvalodīgajiem
Viļņas rajona prokuratūra ceturtdien, 3.oktobrī, paziņoja, ka ir sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par televīzijas raidījumu vadītāja Aļģa Ramanauska (Algis Ramanauskas) izteikumiem par cilvēkiem, kuri patērē krievu kultūru. Izmeklēšana tika uzsākta saskaņā ar Kriminālkodeksa pantu par publisku kūdīšanu uz vardarbību un fizisku vardarbību pret personu grupu vai personām to tautības un valodas dēļ. Iestādes izmeklēs, vai ir izdarīts noziegums saistībā ar 13.septembrī publiskoto video, kurā, iespējams, fiksēta Ramanauska naida runa. Pirmstiesas izmeklēšana tika uzsākta pēc astoņu personu sūdzību izskatīšanas un izvērtēšanas, kā arī pēc apstākļu noskaidrošanas laikā savāktajiem pierādījumiem. Ramanausks “YouTube” sarunā ar partijas “Nacionālā alianse” pārstāvi Vītautu Sinicu (Vytautas Sinica) izteica naidīgus izteikumus par krievvalodīgajiem un tiem, kas patērē krievu kultūru, sakot, ka viņiem “jāatņem bērni un pēc tam jānošauj”. Pēc kritikas saņemšanas Ramanausks atvainojās par saviem izteikumiem.
Ziņojumi par aizturētajiem Ukrainas izlūkdienestu aģentiem cenšas diskreditēt Lietuvu
Lietuvas Nacionālais krīžu vadības centrs ceturtdien, 3.oktobrī, noraidīja ziņojumus par Krievijas Kaļiņingradas eksklāvā aizturētajiem diviem Ukrainas militārās izlūkošanas aģentiem, kas mēģinājuši šķērsot Lietuvas robežu kā provokāciju. Krievijas plašsaziņas līdzekļu izplatīto informāciju centrs raksturoja kā mēģinājumu diskreditēt Lietuvu. Iepriekš ceturtdien Krievijas un Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Krievijas FSB preses dienestu, ziņoja, ka Krievijas drošības dienests Kaļiņingradas apgabalā aizturējis divus Ukrainas militārās izlūkošanas dienesta (HUR) darbiniekus par mēģinājumu šķērsot robežu no Lietuvas. Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju ukraiņi tika aizturēti par spiegošanu uz Krievijas un Lietuvas robežas, iespējams, īstenojot infiltrācijas plānu. Turklāt, kā ziņots, viņi esot plānojuši nolaupīt HUR darbinieka bērnu, kurš ir Krievijas pilsonis.
Deputātu grozījumi paver ceļu uz to, lai vismaz trešdaļu vadošo amatu ieņemtu sievietes
Lietuvas parlaments ceturtdien, 3.oktobrī, grozīja likumu, lai līdz 2026.gada jūlijam vismaz trešdaļu no vadošajiem amatiem biržas sarakstos iekļautajos uzņēmumos ieņemtu sievietes. Par grozījumiem likumā “Par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām” nobalsoja 67 deputāti, deviņi atturējās un neviens nebija pret. Biržā kotētiem uzņēmumiem un citiem lielākajiem uzņēmumiem līdz 2026.gada jūlijam būs jānodrošina, ka sievietes ieņem no 33 līdz 49% augstāko vadītāju, valdes un uzraudzības padomes amatu. Turklāt, ja divi dažādu dzimumu kandidāti būs vienlīdz kvalificēti, priekšroka tiks dota nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam. Sociālās drošības un darba ministrija norāda, ka grozījumu mērķis ir transponēt valsts tiesību aktos ES direktīvu par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs. Lietuvā ir aptuveni 30 lieli biržā kotēti uzņēmumi un aptuveni 540 citi lieli uzņēmumi, tostarp valsts un pašvaldību uzņēmumi.
Vilciena personālam nācās noberzt Krievijas armijas simboliku no vagoniem Kenas stacijā
Maskavas-Kaļiņingradas tranzīta vilcienam ar neatļautiem uzrakstiem robežsargi ļāva šķērsot Lietuvu tikai pēc tam, kad vilciena vadītāja un viņas padotie darbinieki notīrīja simboliku, ceturtdien, 3.oktobrī, paziņoja Lietuvas Valsts robežsardzes dienests. Vilciens ar Krievijas armijas simboliku un provokatīviem uzrakstiem trešdien, 2.oktobrī, ieradās Kenas dzelzceļa robežkontroles punktā no Baltkrievijas. Lietuvas robežsargi pamanīja uz viena no vagoniem ar melnu krāsu uzkrāsotu Krievijas armijas izmantoto simbolu “Z” un uzrakstu “ZOV” (latīņu burtiem). Uz blakus esošā vagona bija uzraksts kirilicā krievu valodā “Viļņa – Krievijas pilsēta”. Vilciena personālam tika dots rīkojums, nekavējoties notīrīt uzrakstus, un brīdināts, ka pretējā gadījumā pasažieriem būs jāpārkāpj uz citiem vagoniem, jo vagoni ar uzrakstiem tiks atkabināti un tajos nebūs atļauts iebraukt Lietuvā. Uzraksti no vilciena tika noberzti robežsargu uzraudzībā.
Lietuva aizliedz ceļot uz Krieviju un Baltkrieviju cilvēkiem, kas strādā ar klasificētu informāciju
Lietuvas likumdevēji trešdien, 2.oktobrī, nobalsoja par aizliegumu dažu iestāžu darbiniekiem un paramilitārās Strēlnieku savienības locekļiem, kuriem ir tiesības strādāt ar klasificētu informāciju, ceļot uz valstīm, kas tiek uzskatītas par nedraudzīgām Lietuvai. Seims ar 80 balsīm par pieņēma grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu un dienesta noslēpumu”. Aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns iepriekš paziņoja, ka grozījumu mērķis ir ierobežot “slepeno struktūrvienību” darbinieku ceļošanu uz valstīm vai teritorijām, kurās viņu atrašanās varētu apdraudēt Lietuvas valsts drošību.
Ministre apgalvo, ka pie “Rheinmetall” rūpnīcas Lietuvā “vēl ir daudz darāmā”
Lietuva jau ir veikusi nepieciešamos sagatavošanās darbus “Rheinmetall” plānotajai artilērijas munīcijas rūpnīcai, trešdien, 2.oktobrī, paziņoja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) pēc tam, kad valdība apstiprināja priekšlikumu mainīt Vācijas aizsardzības giganta projektam paredzētās teritorijas zemes izmantošanas mērķi. Tomēr Armonaite piebilda, ka “vēl ir daudz darāmā”, lai varētu sākt būvniecību, norādot, ka turpinās sarunas ar “Rheinmetall” par projekta finansējumu un Lietuvai nepieciešamās munīcijas ražošanu.
Lietuvas deputāti atrod kompromisu par valsts atzīšanu neopagāniem
Lietuvas parlaments otrdien, 1.oktobrī, vienojās atgriezties pie jautājuma par valsts atzīšanas piešķiršanu reliģiskajai apvienībai “Romuva”, kas apgalvo, ka praktizē senu baltu pagānu ticību. Seima Cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs Tomass Vītauts Raskevičs (Tomas Vytautas Raskevičius) iesniedza divus rezolūcijas projektus, no kuriem viens paredzēja piešķirt “Romuvai” valsts atzītas reliģiskās apvienības statusu, bet otrs – atteikt šo statusu. Rezolūcija par atzīšanas piešķiršanu tika pieņemta pirmajā lasījumā parlamentā ar 43 balsīm par, 21 pret un 11 atturoties. Seims 2023.gada septembrī noraidīja priekšlikumu piešķirt “Romuvai” valsts atzīšanu, bet atteicās izskatīt alternatīvu rezolūcijas projektu, ar kuru šis statuss tiktu oficiāli liegts.
Lietuva nodod Baltkrieviju Starptautiskajai Krimināltiesai par Lukašenko režīma noziegumiem pret cilvēci
Lietuva pirmdien, 30.septembrī, vērsās Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT) pret Baltkrieviju par Aleksandra Lukašenko režīma pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci, pirmdien paziņoja Tieslietu ministrija. Iesniedzot lietu SKT, Lietuva norādīja, ka ir “pamatots iemesls” uzskatīt, ka kopš 2020.gada 1.maija Baltkrievijā pret civiliedzīvotājiem ir veikti “noziegumi pret cilvēci, tostarp deportācijas, vajāšanas un citas necilvēcīgas darbības”. Pēc Baltkrievijas 2020.gada prezidenta vēlēšanām, kuras Rietumi neatzina, pilsoniskā sabiedrība valstī sacēlās pret autoritāro režīmu, taču šīs iniciatīvas tika apspiestas ar masveida vajāšanu, spīdzināšanu, arestiem un nelikumīgu notiesāšanu un ieslodzīšanu.
