Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neuzskata, ka Valsts robežsardze būtu jāiekļauj Aizsardzības ministrijas (AM) sistēmā.
Tādu nostāju Valsts prezidents pauda preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV). Vēlā pēcpusdienā Rīgas pilī notiks Nacionālās drošības padomes sēde, kurā plānots apspriest rīcību dronu radīta drošības apdraudējuma gadījumos.
Taujāts, vai sistēmas uzlabošanai nebūtu vajadzīgi institucionāli pārkārtojumi, piemēram, Valsts robežsardzes iekļaušana AM sistēmā, Valsts prezidents uzvēra, ka Nacionālās drošības padomes sēdē puses uzklausīts atbildīgo personu ziņojumus, sapratīs, kas vēl ir jāizdara. Taču jau tagad ir skaidrs, ka nopietni jāuzlabo sadarbība starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, AM, Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju, viņš atzina.
“Nedomāju, ka robežsardzei būtu jānonāk AM pakļautībā. Savulaik mums tāda sistēma jau bija, taču ir noteikti apsvērumi, kādēļ robežsardze tika nodota Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. [..] Ja paskatās uz NATO dalībvalstīm, es faktiski nevaru nosaukt nevienu valsti, kur Valsts robežsardze vai robežu policija būtu aizsardzības sistēmas padotībā,” teica Valsts prezidents.
Rinkēvičs uzsvēra, ka sadarbība un informācijas apmaiņa ir būtiski jāuzlabo, bet institucionālās padotības maiņa brīdī, kad notika drona incidents, diez vai būtu palīdzējusi. Par to prezidentam esot šaubas.
Kā ziņots, 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas “Shahed” tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Pēc notikušā AM sākusi konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem.
Tāpat sākta izmeklēšana. Pirmie secinājumi tiek solīti šomēnes.