Tehnoloģiju uzņēmumu SIA “Tet” un SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) apvienošana radīs lielāku konkurences kropļošanu telekomunikāciju nozarē, izveidojot “monopolizētu milzi” valsts paspārnē un pasliktinot pārējo tirgus spēlētāju pozīcijas, aģentūrai LETA pauda mobilo sakaru operatora SIA “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arūns Mickevičs.
Pēc viņa minētā, lai apvienošanās notiktu bez katastrofālas ietekmes uz tirgu, jaunizveidotais uzņēmums nedrīkst palikt valsts īpašumā. Tāpat ir nepieciešams veikt strukturālas reformas, juridiski nodalot stratēģiski svarīgo pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūru no “Tet” un LMT neatkarīgā vienībā un nodrošinot tai piekļuvi pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem.
Mickevičs akcentē, ka gan “Tet”, gan LMT šobrīd dominē vairākos segmentos, kā arī abi uzņēmumi konkurē savā starpā.
“LMT un “Tet” apvienojoties un jaunizveidotajam uzņēmumam nonākot valsts īpašumā, būtiski pieaugs tā dēvētais super-dominances risks – proti, tas iegūs tādu būtisku dominanci, kur monopolizētam uzņēmumam ir praktiski neierobežota spēja darboties neatkarīgi no konkurentiem, piegādātājiem un galalietotājiem,” norāda Mickevičs.
Viņa ieskatā tas plašāk spēs ietekmēt likumdošanas procesus valstiskā līmenī, nodrošinot savas intereses un stiprinot pozīcijas.
“Rezultātā lielākie zaudētāji būs ne vien Latvijas iedzīvotāji, kuri par pakalpojumiem būtiski pārmaksās, bet valsts kopumā, jo daudzas izmaksas gan tieši, gan netieši tiktu segtas no valsts budžeta,” prognozē Mickevičs.
Tāpat, pēc viņa minētā, apvienotā uzņēmuma pakļautība valstij radīs tam būtiskas priekšrocības, piemēram, subsīdijas, izdevīgāku regulatīvo režīmu vai piekļuvi lētākam finansējumam, kad tas būs nepieciešams.
Vienlaikus Mickevičs pauž bažas, ka uzņēmumu apvienošanas rezultātā turpināsies favorītisms publiskajos iepirkumos un gaidāma dīkstāve tehnoloģiju attīstībā.
Tāpat LMT un “Tet” apvienošanās rada risku politiskai ietekmei un papildu slogam valsts budžetam, uzskata Mickevičs.
Viņš norāda, ka ir nepieciešamas strukturālas reformas un abu uzņēmumu pāreja privāttiesību subjekta īpašumā.
Gadījumā, ja LMT un “Tet” apvienošana tomēr notiks, Mickeviča ieskatā, jaunizveidotais uzņēmums nedrīkst palikt valsts īpašumā, jo tā iespējams izvairīties no tirgus konkurences kropļošanas, kur līdzās būs redzama arī telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības dīkstāve, cenu kāpums un citi blakustefekti.
Vienlaikus ir būtiski izvērtēt strukturālas reformas, juridiski nodalot stratēģiski svarīgo pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūru no “Tet” un LMT neatkarīgā vienībā un atstājot to valsts kontrolē, akcentē Mickevičs.
Jau ziņots, ka valdība šogad 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu “Tet” un LMT otru akcionāru – “Telia”. Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Iepriekš TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka šogad 11.septembrī klātienē sākās Latvijas valsts un “Telia” sarunas par LMT un “Tet” nākotni.
Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.
Tas teorētiski nozīmē, ka ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
“Telia” ir piedāvājusi šo kārtību mainīt. Proti, LMT par naudu iegādātos “Tet” telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti “Tet Telco”), abiem esošajiem “Tet” akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un “Telia” valstij pārdotu savus 49% “Tet” daļu, savukārt no “Tet” iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT. Tiek piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.
Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Noprotams, ka tiek pat izskatīta iespēja no “Telia” atpirkt LMT daļas.
EM līdz 15.oktobrim bija jāsagatavo ziņojums valdībā ar sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš. Taču ziņojums vēl nav gatavs un EM pagaidām neatklāj, kad ziņojums varētu tikt skatīts valdībā.
“Tet” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% – līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas “Tet” apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.
Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka “Bite Latvija” 2023.gadā strādāja ar 163,668 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 50% un bija 33,376 miljoni eiro.
“Bite Latvija” reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 99 085 286 eiro. “Bite Latvija” vienīgā īpašniece ir Lietuvas “Bite Lietuva”, kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas “Providence Equity Partners” uzņēmums.