Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ceturtdien, 24.oktobrī, publicētajā ikgadējā ziņojumā par emisiju plaisu brīdināts, ka pašreizējā klimata politika un, ja valdības nerīkosies aktīvāk, lai samazinātu planētas sasilšanu izraisošās emisijas, globālā sasilšana līdz 2100.gadam varētu sasniegt +3,1 grādu pēc Celsija, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz gandrīz pirms desmit gadiem noteikto robežu, ziņo “Reuters” un “Politico”.
Valdības 2015.gadā parakstīja Parīzes nolīgumu un noteica, ka klimata sasilšana nedrīkst pārsniegt +1,5 grādus, lai novērstu bīstamu seku virkni.
Bīstamo karstuma viļņu, postošu vētru un citu katastrofu smagums un biežums palielinās ar katru globālās sasilšanas daļiņu. Zinātnieki apgalvo, ka sasniedzot +3 grādus, pasaule sasniegtu vairākus neatgriešanās punktus, kas krasi mainītu planētas klimatu un paaugstinātu jūras līmeni, piemēram, ledāju izkušanas dēļ.
Globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas no 2022. līdz 2023.gadam pieauga par 1,3%, sasniedzot jaunu augstāko līmeni – 57,1 gigatonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, teikts ziņojumā.
Šobrīd pasaule ir sasilusi par aptuveni +1,3 grādiem.
Ziņojumā konstatēts, ka pie pašreizējās apņemšanās temperatūra līdz 2100.gadam joprojām paaugstināsies par +2,6 līdz +2,8 grādiem, kas atbilst secinājumiem, kas iegūti pēdējo trīs gadu laikā.
Tomēr pat vislabākais scenārijs – +2,6 grādi – nozīmē “katastrofālu” sasilšanu ar “postošu ietekmi uz cilvēkiem, planētu un ekonomiku”, brīdina ANO.
Ziņojumā norādīts, ka valstīm kopīgi jāapņemas līdz 2030.gadam samazināt ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 42% un līdz 2035.gadam – par 57%, lai būtu cerības novērst sasilšanu virs +1,5 grādiem, kas šobrīd tiek uzskatīts par nesasniedzamu mērķi.
ANO ziņojuma galvenā zinātniskā redaktore Anne Olhofa (Anne Olhoff) norādīja, ka G20 valstis ir tikai nedaudz virzījušās uz 2030.gada klimata mērķu sasniegšanu.
Lai gan visas G20 valstis pagājušajā gadā radīja 77% no globālajām emisijām, seši lielākie piesārņotāji no tām bija atbildīgi par vairāk nekā 60% emisiju, ziņojuma autoriem nenosaucot tieši kuras, bet attiecinot rādītājus uz Ķīnu (30%), ASV (11%), Indiju (8%), Eiropas Savienība (ES) (6%), Krieviju (5%) un Brazīliju (2%).
G20 valstu panākumi klimata jomā ir ļoti atšķirīgi: Ķīnas emisijas 2023.gadā pieauga par 5,2%, un uz vienu iedzīvotāju bija 11 tonnas emisiju, savukārt ES emisijas samazinājās par 7,5% – līdz 7,3 tonnām uz vienu iedzīvotāju. ASV emisijas samazinājās par 1,4%, bet uz vienu iedzīvotāju amerikāņi radīja 18 tonnas – otrajā vietā aiz Krievijas ar 19 tonnām. Indijas emisijas palielinājās par 6%, tomēr saglabājās zemas – 2,9 tonnas uz vienu iedzīvotāju.
Un, lai gan, piemēram, ES, kā tiek lēsts, ir ceļā uz savu klimata mērķu sasniegšanu, daudzas citas G20 valstis nav.
Nākamajā mēnesī valstis pulcēsies ikgadējā ANO augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām (COP29) Azerbaidžānā, lai turpinātu pagājušajā gadā panākto vienošanos par atteikšanos no fosilā kurināmā.
Sarunas Baku palīdzēs sagatavot katras valsts atjaunināto emisiju samazināšanas stratēģiju, kas pazīstama kā nacionāli noteiktais ieguldījums (NDC) un kas ir jāiesniedz 2025.gada februārī.
ANO Vides programmas izpilddirektore Ingere Andersena (Inger Andersen) aicināja valstis izmantot Baku sarunas, lai pastiprinātu savu NDC pasākumus. “Katra grāda daļiņa ir svarīga,” viņa sacīja.
ANO mudina līderus pildīt solījumus klimata jomā, norādot, ka, lai gan pašreizējie plāni pārsniedz +1,5 grādiem robežu, īstenojot visus solījumus, ko valstis pēdējos gados ir devušas papildus oficiālajiem NDC, līdz gadsimta beigām sasilšana varētu nepārsniegt +1,9 grādiem. Šis ir vienīgais scenārijs, kurā temperatūra stabilizētos ap 2100.gadu.
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuva gatavojas “X stundai”, bet bijušajam armijas priekšniekam rodas jautājumi
