Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas vēlētāji parlamenta vēlēšanās vadībā izvirzīja sociāldemokrātus.
Sociāldemokrāti (LSDP) pārliecinoši triumfēja vienmandātu vēlēšanu apgabalos, uzvarot 32 no 37 vēlēšanu iecirkņiem, un šādu triumfu gaidīja tikai retais. Lai gan ar 52 vietām, ko viņi ieguva 141 deputāta Seimā, Lietuvas parlamentā, nepietiek, lai iegūtu vairākumu (tam vajadzīga 71 vieta), partija organizē koalīcijas sarunas – tiekas ar Demokrātisko savienību “Lietuvas vārdā” (15 vietas), Zemnieku un zaļo savienību (LVŽS, 8 vietas), Liberālo kustību (12 vietas) un pat vēlēšanu sensāciju, radikāli labējo partiju “Nemunas rītausma” (20 vietas).
LSDP ir paziņojusi, ka pirmie divi ir visticamākie partneri LSDP vadītajā koalīcijā.
Tomēr vilšanās par LSDP ir iestājusies ātrāk, nekā gaidīts. Partijas līdere Vilija Blinkevičūte (Vilija Blinkevičiūtė) ir lauzusi solījumu vadīt jauno valdību, ko viņa solījās darīt, ja viņas partija uzvarēs. Lai vilšanās būtu vēl sāpīgāka, viņa kā iemeslu palikšanai Eiropas Parlamenta deputātes amatā, minēja savu vecumu – viņai ir 64 gadi – un veselības problēmas, kuras vēl nav norādījusi.
Rezultātā internets ir pārpildīts ar sardoniskiem dzēlieniem, izsmejot LSDP līderi un partiju.
“Kas par farsu! Viņa ir pietiekami spējīga, lai saņemtu savu 8 000 eiro lielo algu Briselē, bet viņa nespēj strādāt kā parasta deputāte Seimā?” komentēja kāds novērotājs.
Daudzi jūtas nodoti, un analītiķi ir vienisprātis, ka bez Blinkevičūtes partijas vēlēšanu rezultāti būtu bijuši krietni atšķirīgi, iespējams, sliktāki.
“Tiem, kas seko līdzi politikai, jau vasarā bija gandrīz skaidrs, ka tad, kad pienāks laiks, viņa nebūs gatava nēsāt ērkšķu vainagu. Taču veids, kādā viņa attaisnojās – tik skarbi, tik primitīvi, neatklājot nekādas nopietnas veselības problēmas un tikai atsaucoties uz savu vecumu –, bija šokējoši rupjš,” sacīja Lietuvas ziņu aģentūras ELTA direktors Vītauts Brūveris (Vytautas Bruveris).
Ievērojamā lietuviešu žurnāliste Birute Davidonīte (Birutė Davidonytė) atzīmēja, ka vēl pirms dažiem mēnešiem Blinkevičūte bija solījusi “uzņemties pilnu atbildību un strādāt kā premjerministre”.
“Ironiski, bet tagad viņa sevi dēvē par 65 gadus vecu pensionāri, lai gan viņai ir 64 gadi. Viņa pat ir aizmirsusi savu vecumu. Un, protams, ne viņas spējas, ne vecums, šķiet, nav šķērslis, lai pārstāvētu Lietuvu Eiropas Parlamentā un pelnītu lielu algu. Godīgi sakot, sen nebiju redzējusi ciniskāku preses konferenci – bija acīmredzams, ka viņa visus apkārtējos uzskata par muļķiem,” sacīja Davidonīte.
Tomēr Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta (TSPMI) profesors Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas) aizstāvēja LSDP līderi.
“Ja kāds patiesi uzskata, ka vēlētāji tika “apmānīti”, tas nozīmē, ka vēlētāji bija gatavi ļauties apmānīšanai. Precīzāk tas nozīmē, ka kāds domā, ka vēlētāji bija vienkārši naivi. Ir lietuviešu sakāmvārds: “Muļķi sit pat baznīcā,” tomēr es nedomāju, ka vēlētāji bija muļķi. Vairākums vienkārši vēlējās citu valdību, kas atšķirtos no konservatīvās. Sociāldemokrāti bija spēcīgākā alternatīva konservatīvo un liberāļu koalīcijai. Tas, ka viņi tagad bez lielām grūtībām var izveidot koalīciju – un jo īpaši bez sarunām ar “Nemunas rītausmu” –, atspoguļo vēlētāju kolektīvo viedumu, kuri bija pietiekami sapratīgi, dodot sociāldemokrātiem vairāk vietu,” viņš sacīja BNN.
Viņš piebilda, ka Blinkevičūtes “maldināšana” ir tikai tipisks politisks manevrs.
“Varbūt tas nebija īpaši graciozi vai eleganti, bet tā tomēr bija tipiska politiska rīcība, nevis maldināšana. Tā ir vienkārši politika. Ja cilvēki joprojām tic, ka politiķi nekad nemelo vai vienmēr pilda savus solījumus, viņi noteikti būs vīlušies; politiskā ziņā tas ir tikpat naivi, kā ticēt Ziemassvētku vecītim,” atzīmēja Janeļūns.
Partijas vadības sanāksmē, 30.oktobrī,
Blinkevičūte ierosināja, ka jauno valdību varētu vadīt sociāldemokrāts Ģintauts Palucks (Gintautas Paluckas), bijušais partijas līderis.
“Tas bija vienprātīgs partijas prezidija lēmums. Mēs uzskatām, ka viņš ir labākais kandidāts, kuram ir nepieciešamā pieredze un īpašības, lai kļūtu par premjerministru,” pēc sēdes žurnālistiem sacīja Blinkevičūte, vēsta Lietuvas nacionālās raidorganizācijas tīmekļa vietne “LRT.lt”.
45 gadus vecais Palucks vadīja sociāldemokrātus no 2017. līdz 2021.gadam, atkāpjoties no amata par labu Blinkevičūtei pēc vāja partijas snieguma 2020.gada vēlēšanās.
Pašreizējā valdošā partija – “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” (TS-LKD) – pāries opozīcijā, un 2024.-2028.gada sasaukumā tai būs 29 vietas Seimā.
TS-LKD līderis Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) pēc vēlēšanām atkāpās no amata,
skaidrojot, ka vēlētāju vēstījums bijis skaidrs, jo TS-LKD zaudēja parlamentāro vairākumu, bet viņš pats cieta sakāvi Centra-Zaļākalna vienmandāta vēlēšanu apgabalā.
“Gan partijai, gan man ir skaidrs vēlētāju vēstījums. Tā ignorēšana būtu kļūda. Uzklausījis to, es šodien atkāpjos no “Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu” priekšsēdētāja amata,” 28.oktobrī notikušajā preses konferencē sacīja Landsberģis, vēsta “LRT.lt”.
Politiķis arī paziņoja, ka nepiedalīsies nākamajā Seima sasaukumā, nododot savu mandātu nākamajam partijas saraksta kandidātam daudzmandātu vēlēšanu apgabalā.
“Papildus vēstījumam mūsu politiskajam spēkam esmu saņēmis arī personisko signālu. Es pārtraucu savu politisko karjeru un nododu savu mandātu. Es nevaru ignorēt to, ka partija ir kļuvusi par ārkārtīgi negatīva naratīva ķīlnieci, kas saistīts ar mani un manu ģimeni,” viņš piebilda, vēsta “LRT.lt”.
Pirms 27.oktobra otrās kārtas vēlēšanām “Nemunas rītausma”, ko vadīja provokatīvais Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis), tika uzskatīta par izšķirošo jaunās valdības izveidē.
Viņš uzstāja, ka bez viņiem neviena centriski kreisā koalīcija nevarēs gūt panākumus, taču tagad šķiet, ka viņi paliks opozīcijā līdzās konservatīvajiem, kurus Žemaitaitis uzskata par galvenajiem pretiniekiem.
Piecpadsmit mandāti Demokrātiskajai savienībai “Lietuvas vārdā”, kas atdalījās no LVŽS, domājams, domstarpību dēļ ar partijas līderi Ramūnu Karbauski (Ramūnas Karbauskis), ir nozīmīgs Skverneļa panākums, kurš no 2016. līdz 2020.gadam bija premjerministrs LVŽS vadītajā valdībā.
Skvernelis ir norādījis, ka nevēlas, lai LVŽS būtu jaunās valdības sastāvā.
Liberālā kustība ar 12 vietām varētu būt alternatīva trešā koalīcijas dalībniece, un Skvernelis jau iepriekš ir izteicis šādu vēlmi. Liberāļi šādu iespēju nav izslēguši, tikai norādījuši, ka viņi nesadarbotos ar LVŽS vai “Nemunas rītausmu”.
Viens no lielākajiem vēlēšanu pārsteigumiem bija konservatīvās izglītības ministres un TS-LKD priekšsēdētāja vietnieces Radvilas Morkūnaites-Mikulenienes (Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė) zaudējums galēji labējā Nacionālās apvienības pārstāvim Vītautam Sinicam (Vytautas Sinica). Sinica, vienīgais savas partijas pārstāvis, ir par pret imigrāciju un LGBTQ vērstu politiku.
Pašreizējā koalīcijas mazākuma partija – liberālā Brīvības partija – 2024.-2028.gada Seimā nebūs pārstāvēta.
