Latvijas valdības sarunas ar telekomunikāciju uzņēmumu SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) un SIA “Tet” otru akcionāru Zviedrijas “Telia” ir jānoved līdz Latvijas sabiedrībai izdevīgam scenārijam, pirmdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja LMT prezidents Juris Binde.
Viņš norādīja, ka Latvijas valstij un “Telia” ir diametrāli pretējas intereses. “Dažādi stāsti, ka mēs tagad noslēgsim jaunu līgumu un viss būs labi, ir tāpat kā ar sabrukušu laulību–jauns laulības līgums neko neatrisinās. Tā ir pirmā problēma, kas ir jāatrisina. Pēc tam pārējās problēmas jau ir risināmas soli pa solim,” teica Binde.
Tostarp viņš skaidroja, ka “Telia” ir definējusi, ka Baltijas valstis ir viņu mājas tirgus un šajā tirgū kompānija var nodarboties tikai ar telekomunikāciju pakalpojumiem, lai gan Zviedrijā “Telia” ļoti aktīvi darbojas arī militārajā industrijā.
“Labākais būtu šīs laulības šķiršana uz saprātīgiem noteikumiem, kā to normālās ģimenēs mēdz darīt. Latvijas pusei ir nepieciešams cits investors, kurš ir ieinteresēts šāda veida izaugsmē,” sacīja Binde.
Tāpat LMT prezidents pauda, ka vēl viena problēma ir “Tet” .””Tet” ir otra problēma, jo “Tet” finanšu rādītāji pēdējos gados ir būtiski pasliktinājušies.
“Tet” šogad pat nepublicē savus ceturkšņu rezultātus, ko līdz šim bija darījuši,” sacīja Binde.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRCT) piedāvājums iegādāties “Tet” daļas, lai iegūtu un izveidotu stratēģisko infrastruktūru, ir ļoti saprātīgs piedāvājums, savukārt LMT varētu iegādāties “Tet” klientu portfeli.
“Šobrīd “Tet” mazliet atgādina tādu izlaistu puišeli, kurš rotaļu laukumā mēģina sabradāt citiem smilšu kūkas,” teica Binde, skaidrojot, ka no Atveseļošanas un noturības fonda bija paredzēti padsmit miljoni eiro, lai izveidotu “Via Baltica” optikas infrastruktūru, un to bija paredzēts piešķirt LVRTC, bet “Tet” protestēja un nauda tika zaudēta.
Tāpat Binde pauda viedokli, ka politiskajā līmenī līdz šim Latvijas politiķi ir izdarījuši maksimumu, tostarp ir notikušas sarunas gan premjeru līmenī, gan arī aizsardzības un ārlietu ministru līmenī, taču Zviedrijas atbilde ir, ka valsts nevar ietekmēt privātu kompāniju.
“Mums nevajag novest [šīs sarunas] pie kaut kā. Mums vajag novest [šīs sarunas] pie tāda scenārija, kas ir izdevīgs Latvijas sabiedrībai. Sakot, ka kaut kas ir jādara, tad kaut kas arī iznāks. Būtu ļoti labi, ja iznāktu kaut kas labs, jo līdz šim gandrīz katrā valdībā ir izdarīts, kaut kas tāds, pēc kā ir sekojušas parlamentārās izmeklēšanas komisijas un dažādas citas nepatikšanas. Būtu labi, ja šoreiz no tā varētu izvairīties,” teica Binde.
Jau ziņots, ka valdība šogad 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar “Telia” un uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Pašlaik tiek gatavots informatīvais ziņojums par “Tet” un LMT akcionāru sarunu rezultātiem, ko tuvākajā laikā plānots iesniegt izskatīšanai valdībā.
Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur LVRTC (23%) un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.
Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
“Telia” sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos “Tet” telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti “Tet Telco”), abiem esošajiem “Tet” akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un “Telia” valstij pārdotu savus 49% “Tet” daļu, savukārt no “Tet” iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.
Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Tā vietā tiek arī izskatīta iespēja no “Telia” atpirkt LMT un “Tet” daļas.
Gatavību finansiāli iesaistīties “Tet” vai tā aktīvu – optiskā tīkla infrastruktūras – izpirkšanā paudis LVRTC , kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu.
Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un “Telia” tiek apspriesti vairāki iespējamie varianti – no “Tet” un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no “Telia” pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.
Vienlaikus “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka “Tet” varētu iegādāties LMT akcijas un pārņemt LMT pilnīgā “Tet” īpašumā. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās “Tet” akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% – Zviedrijas “Telia”.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šobrīd nevar komentēt nevienu no minētajiem scenārijiem un sarunu gaitu. Tuvākajā laikā esot plānots ziņojumu par sarunu gaitu iesniegt valdībā, kas pieņems lēmumu par tālākiem soļiem, tostarp par to, kurus variantus atmest un pie kuriem strādāt tālāk.
“Tet” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% – līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas “Tet” apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.
Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.