Lietuvas migrācijas dienests atņem uzturēšanās atļauju Krievijas uzņēmējam, tiek pieņemts 2023.gada budžets un plānoti papildinājumi likumā. Lietuva kļūst par pirmo Baltijas valsti, kas eksportē graudus uz Irāku.
Seims balso par 2023.gada budžetu
Pēc uzlabotā budžeta plāna skatīšanas 17.novembrī, Seims lēmis galējo balsojumu par 2023.gada budžetu veikt 22.novembrī. Finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) teica, ka galvenās budžeta prioritātes nav mainītas. Viņa sacīja, ka valdība noraidījusi lielāko daļu papildus izdevumu pieprasījumu, kopsummā ap 1,3 miljardiem eiro. 2023.gada budžeta deficīts saglabājas 4,9% līmenī. Valdība pārskatījusi budžeta tēriņus mājsaimniecību atbalstam (elektrības un gāzes rēķinu segšanai), un samazinājusi tos līdz 98 miljoniem erio, bet tiek paredzēts, ka pašvaldībām būs nepieciešami papildus 16 miljoni eiro, lai segtu izdevumus par atbalstu mājokļu apkurei tām mājsaimniecībām, kam tas nepieciešams. Skaiste arī norādīja, ka tiks zaudēti apmēram 24 miljoni nodokļu ienākumu viensīcu sektoram samazinātā PVN dēļ, un vēl 60 miljonus izmaksās samazinātā PVN likme restorāniem un citā sabiedriskās ēdināšanas iestādēm.
Krievijas uzņēmējs paliek bez uzturēšanās atļaujas
Krievijas uzņēmēja Sergeja Ivaškovska uzturēšanās atļauja Lietuvā ir atcelta, 17.novembrī paziņoja Lietuvas migrācijas dienests.
Ivaškovskis, kuram bija uzturēšanās atļauja, apmeklējis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nozīmīgo Sanktpēterburgas ekonomikas forumu laikā, kad Krievija veic karadarbību Ukrainā. Uzņēmējs ir arī ieņēmis augstus amatus Krievijas uzņēmumos Gazprombank un Rosnano.
Lietuva izmantos papildus aizsardzības budžeta līdzekļus, lai iegādātos bruņojumu
Pēc valdības paziņojuma, ka 2023.gada budžets ļauj veikt aizņēmumu, lai palielinātu aizsardzības budžetu līdz 3% no IKP, aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) paziņoja, ka līdzekļi tiks izmantoti, lai iegādātos papildus bruņojumu un munīciju.
Anušausks informēja, ka līdzekļi tiks novirzīti arī noliktavu būvniecībai, tostarp to, kas nepieciešamas Vācijas karavīriem. Sākotnējais aizsardzības budžets bija plānots 2,52% no IKP.
Lietuva kļūst par OECD Attīstības komitejas biedri
16.novembrī Lietuva kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Attīstības komitejas biedri. Pēc apstiprināšanas Lietuva kļuva par komitejas 31.dalībvalsti. Tikšanās laikā Lietuvas ārlietu viceministrs Rolands Kriščūns (Rolandas Kriščiūnas) demostrēja Lietuvas vīziju par sadarbību, tās sasniegumus un pasvītroja Lietuvas vēlmi vēl vairāk iesaistīties ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.
Iekšlietu ministre lūdz pagarināt ārkārtas stāvokli
Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) trešdien, 16.novembrī, paziņoja, ka valstī esošais ārkārtas stāvoklis būtu jāpagarina. Tas tika izsludināts 24.februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un jau divreiz ir pagarināts. Iepriekšējo reizi ārkārtas stāvokli pagarināja septembrī, kad tika pastiprināta robežkontrole ar Krieviju un Baltkrieviju, un ierobežota Krievijas pilsoņu iekļūšana Lietuvā. Bilotaite sacīja, ka ministrija varētu lūgt piemērot pieņemt papildus mērus, bet sīkāk to nekomentēja.
Seima Ārlietu komiteja ievēl Paviļoni par tās priekšēdētāju
Lietuvas Seima Ārlietu komiteja 16.novembrī par priekšsēdētāju ievēlēja Žīgimantu Paviļoni (Žygimantas Pavilionis). Ja Seims kopumā atbalstīs Paviļona atgriešanos krēslā, ko viņš pameta pirms mazāk nekā gada, viņš stāsies Laimas Ļucijas Andrikienes (Laima Liucija Andrikienė) vietā. Paviļonis šī gada sākumā atkāpās no komitejas priekšsēdētāja amata pēc savas partijas Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti lūguma pēc tam, kad publiski kritizēja valdību par nespēju apturēt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu cauri Lietuvai. Paviļonis 15.novembrī teica žurnālistiem, ka ir mācījies no savām kļūdām, un turpmāk šādus jautājumus nerisinās publiski.
Agrokocerno Grūdai eksportēs kviešus uz Irāku
Lietuvas Agrokocerno Grūdai, kas ir daļa no Agrokocernas, Ramūnam Karbauskam (Ramunas Karbauskis) piederošās lauksaimniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumu grupas, paziņojusi par labības eksportu uz Irāku. 15.novembrī sākās 50 000 tonnu labības iekraušana kuģi, lai transportētu to uz Irāku.
Agrokocerno Grūdai vadītājs Karolis Sims (Karolis Simas) paziņojumā presei sacīja, ka Lietuvai ir atvēries vēl viens tirgus, kur līdz šim dominējuši ASV, Kanādas un Austrālijas uzņēmumi. Saskaņā ar Sima teikto, Lietuva ir pirmā no Baltijas valstīm, kas sākusi graudu eksportu uz Irāku.
Premjerministre rosina kompensāciju izmaksu ebreju kopienai
Lietuva drīzumā būs pabeigusi kompensāciju izmaksu ebreju kopienai par konfiscēto sabiedrisko īpašumu, un Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) rosinājusi tādu pašu summu atvēlēt arī kompensācijām par privātīpašumiem. Tas ir jauns papildinājums likumam par ebreju kopienai atņemto īpašumu atlīdzināšanu. Esošajā redakcijā likums tika pieņemts 2011.gadā, un ar to Lietuva apņēmās desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt vairāk nekā 37 miljonus eiro par totalitāro režīmu varas atņemtajiem īpašumiem.
Eiropas parlaments apstiprina budžetu, Lietuva saņems 2,5 miljardus eiro
Eiropas Parlaments 14.novembrī apstiprināja 2023.gada budžetu, kurā iekļautas izmaksas 168,6 miljardu eiro apmērā. Lietuvas maksājumos no Eiropas Savienības saņems apmēram 2,5 miljardus eiro, un valsts ieguldīs Eiropas Savienības budžetā apmēram 666 miljonus eiro. Plānots, ka Lietuva saņems 1,1 miljardu eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, 0,9 miljardus no lauksaimniecības politikas fonda, 347 miljonus lielo infrastruktūras objektu sakārtošanai un 60 miljonus eiro Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanai.
