Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0,2%, bet gada laikā – šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2023.gada oktobri – palielinājās par 2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 0,9%.
Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6%.
Būtiskākā ietekme uz cenu vidējā līmeņa kāpumu bija svaigiem dārzeņiem (+12%). Dārgāka bija maize (+2,5%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi baltmaizei. Cenas palielinājās svaigiem augļiem (+2,4%), sviestam (+6,2%), šokolādei (+3,4%), pienam (+2,1%) un saldējumam (+2,4%). Sadārdzinājās arī piena produkti (+1,2%), tostarp skābais krējums un akciju noslēgumu ietekmē arī saldais krējums. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga mājputnu gaļai (+2,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+8,5%), gaļas izstrādājumiem (+2,1%) un kafijai (+1%). Savukārt cenas samazinājās kartupeļiem (-7,4%), cukuram (-5,9%), kā arī olām (-1,9%).
Apģērba un apavu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 0,8%, cenām apaviem sarūkot par 2,1%, bet apģērbiem – par 0,5%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenu vidējais līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,4%. Būtiskākais cenu kritums šajā grupā mēneša laikā bija siltumenerģijai (-2,1%). Lētāki bija materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam (-1,3%), mājokļa īre (-0,9%), kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (-0,3%). Savukārt cenas pieauga cietajam kurināmajam (+2,3%), atkritumu savākšanas pakalpojumiem (+1,8%) un elektroenerģijai (+0,3%).
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 1,4%, ko lielākoties ietekmēja cenas kāpums degvielai par 2,2%, tostarp dīzeļdegvielai cena kāpa par 2,6%, benzīnam – par 1,8%, bet auto gāzei – par 1,6%. Dārgāki bija arī pasažieru aviopārvadājumi, rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 4,1%. Akciju ietekmē cenas kritās personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī neelektriskajām ierīcēm personīgai aprūpei. Lētāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija žurnāliem, kompleksajiem pakalpojumiem, ziediem. Savukārt cenas samazinājās farmaceitiskajiem produktiem, viesnīcu pakalpojumiem, vīnam, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, daiļliteratūras grāmatām.
2024.gada oktobrī, salīdzinot ar 2023.gada oktobri, lielākā ietekme uz patēriņa cenu vidējā līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,6 procentpunkti) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,6 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+24%) un svaigiem augļiem (+10,3%). Dārgāka bija arī šokolāde (+18,2%), piens (+10,2%), mājputnu gaļa (+6,8%), sviests (+18,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,3%), maize (+2,9%), piena produkti (+5,1%), olīveļļa (+25,8%), kā arī augļu un dārzeņu sulas (+14,3%). Gada laikā cenas kāpa arī kafijai (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+4,1%), sieram un biezpienam (+3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-25,6%), kā arī miltiem un citiem graudaugiem (-8,5%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu vidējais līmenis gada laikā pieauga par 7,9%. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 13,1%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5,1%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā samazinājās par 3,3%. Būtiskākais kritums gada laikā bija siltumenerģijas (-11,5%) un elektroenerģijas (-6,3%) cenai. Lētāka bija arī dabasgāze (-7,6%), cietais kurināmais (-2,8%), kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam (-2,4%). Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+6,4%), atkritumu savākšana (+16,9%), mājokļa īre (+5,6%), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+5,1%), kā arī ūdensapgāde (+4%).
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā kāpa par 5,3%. Gada laikā dārgāki kļuva zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā samazinājās par 4,4%, ko noteica degvielas cenu kritums par 11,4%. Dīzeļdegvielas cena samazinājās par 13,5%, bet benzīna – par 11,3%, kamēr auto gāzes cena pieauga par 10,1%.
Gada laikā cenas samazinājās lietotām automašīnām, bet sadārdzinājās cenas pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī citiem pakalpojumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā pieauga par 5,8%, sadārdzinoties laikrakstiem un žurnāliem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Lētāki bija personālie datori.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, apģērbiem, ēdnīcu pakalpojumiem.
Lasiet arī: Papildu deklarācijas miljonos – ko VID vēstules atklājušas par iedzīvotāju ienākumiem?