Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien, 19.novembrī, apstiprināja atjauninātu kodolieroču doktrīnu, kurā teikts, ka Krievija varētu apsvērt kodolieroču izmantošanu, ja pret to tiktu vērsts konvencionālo raķešu uzbrukums, ko atbalstītu kāda kodolvalsts, tikai dažas dienas pēc tam, kad Džo Baidena (Joe Biden) administrācija esot atļāvusi Ukrainai izmantot amerikāņu raķetes mērķiem dziļi Krievijas teritorijā, ziņo “Reuters”.
Kremlis otrdien apgalvoja, ka pārskatītā doktrīna teorētiski pazeminās robežu kodolieroču pirmajai izmantošanai.
Jaunajā doktrīnā teikts, ka Krievija apsvērtu kodoltriecienu, ja tā vai tās sabiedrotā Baltkrievija saskartos ar “konvencionālo ieroču agresiju, kas radītu kritiskus draudus tās suverenitātei un (vai) teritoriālajai integritātei”.
Iepriekšējā doktrīna paredzēja, ka Krievija var izmantot kodolieročus ienaidnieka kodoluzbrukuma vai konvencionālo ieroču uzbrukuma gadījumā, kas apdraudētu valsts pastāvēšanu.
Atjauninātajā doktrīnā, kurā izklāstīti draudi, kas liktu Krievijas vadībai apsvērt kodoltrieciena veikšanu, teikts, ka uzbrukums ar parastajām raķetēm, droniem vai citiem lidaparātiem varētu tikt uzskatīts par atbilstošu kritērijiem kodolreakcijai.
Tajā arī teikts, ka jebkuru agresiju pret Krieviju, ko veic kāda no koalīcijas dalībvalstīm, Maskava uzskatīs par visas koalīcijas agresiju pret Krieviju.
“Agresija pret Krievijas Federāciju un (vai) tās sabiedrotajiem no jebkuras valsts, kas nav kodolvalsts, piedaloties, vai ar kodolvalsts atbalstu, tiek uzskatīta par to kopīgu uzbrukumu,” teikts doktrīnā. “Jebkuras militārās koalīcijas (bloka, savienības) valsts agresija pret Krievijas Federāciju un (vai) tās sabiedrotajiem tiek uzskatīta par visas koalīcijas (bloka, savienības) agresiju.”
Kremlis paziņoja, ka Krievija uzskata kodolieročus par atturēšanas līdzekli un ka atjauninātā teksta mērķis ir pilnīgi skaidri parādīt potenciālajiem ienaidniekiem, ka gadījumā, ja tie uzbruks Krievijai, atriebība būs neizbēgama.
Krievija un ASV kopā kontrolē 88% no pasaules kodolgalviņām. Putins ir Krievijas galvenais lēmumu pieņēmējs par Krievijas kodolieroču arsenāla izmantošanu.
Divarpus gadus ilgais karš Ukrainā ir izraisījis nopietnāko konfrontāciju starp Krieviju un Rietumiem kopš 1962.gada Kubas raķešu krīzes, kas tiek uzskatīta par brīdi, kad abas aukstā kara lielvalstis bija vistuvāk apzinātam kodolkaram.
Paziņotais lēmums par ASV raķešu izmantošanu, ko pieņēmusi aizejošā Baidena administrācija, lai gan Vašingtona to vēl nav apstiprinājusi, ir saasinājis spriedzi Ukrainas jautājumā. Vašingtona apgalvo, ka Krievijas veiktā Ziemeļkorejas karavīru izvietošana Krievijā ir eskalācija.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, komentējot ziņas, ka Kijiva varētu izmantot ASV ražotās raķetes ATACMS, lai atbalstītu Ukrainas militāro iebrukumu Krievijas Kurskas reģionā, otrdien sacīja, ka Krievijas militārie spēki ļoti uzmanīgi uzrauga situāciju.
“Kodolieroču atturēšanas mērķis ir nodrošināt, lai potenciālais pretinieks saprastu atriebības neizbēgamību agresijas gadījumā pret Krievijas Federāciju un/vai tās sabiedrotajiem,” sacīja Peskovs.
Lasiet arī: VIDEO | Aprit 1 000 dienas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā
Lasiet arī: Nedēļa Lietuvā | jaunie Lietuvas parlamenta deputāti nodod zvērestu, Lietuva plāno sākt lidojumus uz ASV
