Otrdien, 19.novembrī, aprit 1 000 dienas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad nogurušie karavīri cīnās daudzās frontēs, valstij bieži uzbrūk droni un raķetes, bet amatpersonas gatavojas Donalda Trampa (Donald Trump) atkārtotai valdīšanai Baltajā namā, kas sāksies janvārī, ziņo “Reuters”.
Prezidents Baidens apstiprināja ASV raķešu izmantošanu pret mērķiem dziļāk Krievijā, taču eksperti brīdina, ka ar to var nepietikt, lai mainītu kara gaitu, un to var atcelt nākamā Trampa administrācija.
Tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju ir gājuši bojā, vairāk nekā seši miljoni dzīvo kā bēgļi ārzemēs, četri miljoni pārvietoti valsts iekšienē, un iedzīvotāju skaits ir samazinājies par ceturtdaļu kopš Kremļa līdera Vladimira Putina pavēles iebrukumam pa sauszemi, jūru un gaisu, kas aizsāka lielāko konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Līdz 2024.gada 31.augustam ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā bija dokumentējusi vismaz 11 743 nogalinātus un 24 614 ievainotus civiliedzīvotājus Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma sākuma. ANO un Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka faktiskie skaitļi, iespējams, ir daudz augstāki, ņemot vērā grūtības pārbaudīt bojāgājušo un ievainoto skaitu, jo īpaši tādās teritorijās kā nopostītā Mariupoles ostas pilsēta, kas tagad ir Krievijas rokās.
Ukrainas prokurori paziņoja, ka līdz 2024.gada 14.novembrim ir nogalināti 589 Ukrainas bērni.
Saskaņā ar ANO aplēsēm karš Ukrainā ir krasi palielinājis mirstības rādītājus, par trešdaļu samazinājis dzimstības līmeni un samazinājis iedzīvotāju skaitu par 10 miljoniem jeb aptuveni par ceturtdaļu.
Karš, ko raksturo intensīva tranšeju karadarbība un smagās apšaudes, ir izraisījis arī milzīgus militāros zaudējumus, un tiek lēsts, ka abās pusēs ir simtiem tūkstošu kritušo un ievainoto. Lai gan tiek uzskatīts, ka Krievija ir cietusi lielākus zaudējumus, Ukraina saskaras ar lielākām bruņoto spēku problēmām, jo tās iedzīvotāju skaits ir mazāks.
Parādoties perspektīvām par sarunām, Krievija un Ukraina pastiprina centienus nostiprināt savas pozīcijas kaujas laukā. Krievija, ar Irānas dronu palīdzību, Ziemeļkorejas artilēriju un 11 000 Ziemeļkorejas karavīru, esot izvietojusi 50 000 karavīru Kurskas apgabala tuvumā, kur Ukrainas spēki kopš augusta tur nelielu teritoriju kā ietekmes pozīciju. Krievijas spēki visstraujāk kopš 2022.gada nostiprinās austrumu virzienā, vienlaikus pastiprinot uzbrukumus ziemeļaustrumos un dienvidaustrumos.
Iestājoties ziemai, Maskava svētdien atsāka gaisa uzbrukumu Ukrainas energosistēmai, izšaujot 120 raķetes un 90 dronus, sarīkojot lielāko gaisa uzlidojumu kopš augusta.
Ukrainas ekonomika, kas ir atkarīga no ārvalstu palīdzības, joprojām ir 78% no tās apjoma pirms iebrukuma, un kādreiz milzīgā tērauda un graudu rūpniecība ir smagi cietusi. Jaunākajā pieejamajā Pasaules Bankas, Eiropas Komisijas, ANO un Ukrainas valdības novērtējumā konstatēts, ka līdz 2023.gada decembrim Ukrainā nodarītie tiešie kara postījumi sasniedza 152 miljardus ASV dolāru, būtiski ietekmējot mājokļu, transporta, enerģētikas un lauksaimniecības jomu.
Atjaunošanas un atveseļošanas izmaksas tiek lēstas 486 miljardu ASV dolāru apmērā – 2,8 reizes vairāk nekā Ukrainas nominālais IKP 2023.gadā.
Katra kaujas diena Kijivai izmaksājot aptuveni 140 miljonus dolāru. Ukrainas 2025.gada budžeta projektā aizsardzībai atvēlēti 26% no IKP jeb 2,2 triljoni grivnu (53,3 miljardi ASV dolāru), Rietumu partneriem jau sniedzot finansiālu palīdzību vairāk nekā 100 miljardu ASV dolāru apmērā.
Krievija ir okupējusi aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, tostarp gandrīz visu Donbasu, Azovas jūras piekrasti un 2014.gadā ieņemtās teritorijas. Intensīvas kaujas ir izpostījušas tādas frontes pilsētas kā Mariupole.
Pagājušajā nedēļā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukrainai jādara viss iespējamais, lai nākamgad ar diplomātijas palīdzību izbeigtu karu, taču noraidīja pamieru bez drošības garantijām.
Tikmēr Putins joprojām pieprasa Ukrainai atteikties no NATO ambīcijām un atteikties no četriem reģioniem, ko Kijiva uzskata par nepieņemamiem nosacījumiem.
Pēc Vācijas kanclera Olafa Šolca piektdienas pirmās sarunas ar Putinu divu gadu laikā Zelenskis atzīmēja, ka tā mazina Krievijas izolāciju un iebilda pret “Minskas 3” stila sarunām, uzsverot nepieciešamību pēc “reāla miera”.
Zelenskis publicēja video ar dramatiskiem kara brīžiem, tostarp savu runu, kurā viņš paziņoja par iebrukuma sākumu un kurā teica: “Nevajag krist panikā, mēs esam stipri, mēs esam gatavi visam, mēs (viņus) uzvarēsim.”
1000 days together
1000 days of Ukraine
🇺🇦🇺🇦🇺🇦 pic.twitter.com/o3FMIdEKZi— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) November 19, 2024
Lasiet arī: Nedēļa Lietuvā | jaunie Lietuvas parlamenta deputāti nodod zvērestu, Lietuva plāno sākt lidojumus uz ASV
