Arvien slīpētāku krāpniecības gadījumu vilnis pārņēmis Igauniju, un šogad no banku kontiem jau izkrāpti teju 23 miljoni eiro, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
20.novembrī vien cilvēki zaudējuši tuvu vienam miljonam eiro. Todien Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde (PPA) saņēmusi vairāk nekā 40 ziņojumus par telfonkrāpniecība sun interneta krāpniecības gadījumiem.
Atš\kirībā no situācijas iepriekš, sobrīd krāpnieki, lai gan atrodas ārzemēs, runā tekošā igauņu valodā, un, izmantojot plašu izdomātu gadījumu klāstu, izvilina no upuriem viņu PIN kodus. Pēc tam seko vēl viens zvans, kurā zvanītājs stādās priekšā kā bankas pārstāvis, informē cilvēku, ka viņš kļuvis par krāpnieciskas shēmas upuri, un parasti prasa pateikt arī otro PIN kodu.
PPA Kriminālpolicijas komandas vadītājs Jāgups Tompu (Jaagup Toompuu) pastāstīja, ka “bankas pārstāvis,” pavēstot, ka cilvēks apkrāpts, cenšas saasināt emocijas, lai laupītu skaidru spriestspēju.
“Steiga ir krāpniekiem ļoti būtiska, lai cilvēks nespētu padomāt vai apstāties,”
sacīja Tompu.
Tādējādi satrauktais upuris ievada PIN 2 kodu, un krāpnieks zvana laikā to izmanto, lai nozagtu naudu no upura konta. Jo īpaši gados vecākus cilvēkus ir vieglāk pārliecināt arī fiziski nodot naudu vai bankas karti. Krāpnieki vai nu dodas pie upuriem, lai paši to paņemtu, vai liek nosūtīt, izmantojot pakomātu.
Bankas izmanto sistēmas, kas ļauj iejaukties, ja redzami aizdomīgi pārskaitījumi, tā novēršot krāpniecību, bet dažkārt tad, kad banka cenšas sazināties ar upuri, viņš ir aizņemts sarunā ar krāpnieku. Dažreiz bankām izdodas vienpusēji bloķēt kontu, pirms nauda aizplūdusi.
Igaunijas SEB bankas Drošības centra direktore Katlīna Kuka (Kätlin Kukk) raidījumam “Aktuaalne kaamera” sacīja, ka tad, ja tas nepieciešams, banka sazinās ar klientu, tomēr ļoti bieži esot gadījumi, kad tas nav iespējams, jo klients jau runā pa telefonu ar krāpnieku. Viņa norādīja: “Tad mēs ņemam grožus savās rokās un visu nekavējoties bloķējam. Deviņu līdz demsit mēnešu laikā mēs esam novērsuši līdzekļu aizplūšanu septiņciparu skaitļa apjomā.”
Gan bankas, gan PPA pārstāvji norāda, ka
neviena legāla finanšu institūcija nekad neprasīs pa telefonu nosaukt PIN kodus.
Krāpnieki mēdz izlikties ne vien par banku pārstāvjiem, bet arī par valdības iestāžu, piegādes pakalpojumu sniedzēju vai elektroapgādes un telekomunikāciju uzņēmumu pārstāvjiem.
Viens no lielākājiem krāpniecības gadījumiem reģistrēts novembrī, kad 70 gadus vecs Harju apriņķa iedzīvotājs kļuva par upuri investīciju krāpniecībai un kopā zaudēja 650 000 eiro. Tomēr krāpniecības shēmas ir kļuvušas slīpētākas, un ne tikai gados veci vai citādi viegli ievainojami cilvēki kļūst par to upuriem. Ar tukšiem kontiem paliek arī uzņēmumu vadītāji un citas ikdienā visnotaļ piesardzīgas personas.
Krāpnieku notveršana ir PPA prioritāte, bet to sarežģī krāpniecisko darbību organizētais raksturs un tas, ka krāpnieki atrodas ārzemēs. Tompu norādīja, ka krāpnieki atrodas ārzemēs, un Igaunijā lielākoties tiek notverti tie, kuri transportē naudu. Mērķis esot notvert shēmu veidotājus, un tam nepieciešama plaša starptautiskā sadarbība.
Tomēr
vissvarīgākā ir sabiedrības modrība un apzināšanās, ka krāpnieciskās shēmas pastāv.
Ja cilvēki paši neatdos sensitīvo informāciju, krāpnieki neko nevarēs izdarīt.
Tallinas Tehnoloģiju universitātes Kiberdrošības programmas vadītājs Adrians Venabless (Adrian Venables) piezīmēja, ka galvenais ierocis pret krāpniekiem ir izglītošanās. Esot jāsaprot, ka brīdī, kad kāds sazinās un negaidīti prasa naudu, ir jāapstājas un jāpadomā. “Reāla organizācija neiebildīs, ka viņiem pateiks – paldies, ka informējāt, es tagad pārbaudīšu, sazināšos ar policiju un jūsu organizāciju,” sacīja kiberdrošības ekperts. Kuka piebilda, ka tas ir vērojams vairākumā gadījumu – visus darījumus apstiprina pats klients, un visas pieejas dod klients.
Lasiet arī: Viedokļi dalās: vai lietuvieši var sevi uzskatīt par Eiropas vidusslāni?