Ilona Bērziņa/Viedokļa raksts
Nesen izlasīju ziņu, ka Latvijas valsts parāds šā gada beigās kopumā sasniegs 19,3 miljardus eiro. Valsts ārējais parāds gada sākumā bija 17,8 miljardi eiro. Uz šī fona fiksā ideja aizņemties vēl miljardu, ko gāzt iekšā “melnajā caurumā” – “Rail Baltica” trases būvniecībā, ir vismaz bezatbildīga.
Vai kāds vispār ir vērtējis, cik vieglu roku šim projektam iedalītie miljoni tikuši šķērdēti līdz šim? Vai kāds ir saukts pie atbildības par sākotnēji iecerētās dzelzceļa pamattrases aplipināšanu ar visādām ekstrām? Atbildīgo nav, un visticamāk arī nebūs. Jo, lai arī kurā “Rail Baltica” projekta īstenošanas periodā politpulciņš, kurš lepni dēvējas par valdību, būtu bijis pie teikšanas, tas tomēr ir no vieniem māliem mīcīts.
Lasiet arī: Miljards uz parāda: Latvija ar aizņēmumu domā lāpīt “Rail Baltica” caurumu
Lēmumu pieņēmēji ir savstarpēji labi pazīstami un (vismaz šajā gadījumā) vārna vārnai acī neknābs. Arī “Progresīvie”, kuri kā lielās politikas jaunpienācēji varētu apelēt pie sava šķīstuma un nevainības, “Rail Baltica” pasākumā ir līdz acīm iekšā. Vairākkārt esmu atgādinājusi un atgādināšu vēl, ka šīs partijas deleģētais satiksmes ministrs Kaspars Briškens “Rail Baltica” centrālajā koordinatorā – AS “RB Rail” strādājis kopš šī kantora dibināšanas 2014.gadā. Ministru kabineta interneta vietnē Briškena līdzšinējie amati ir smalki uzskaitīti.
Citēju: “2014.10-2016.10. – padomes loceklis Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS; 2016.11. – 2019.08. – biznesa attīstības vadītājs, Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS; 2019.09. – 2022.05. – stratēģijas un attīstības vadītājs, Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS; 2021.12. – 2022.12. – padomes loceklis, AS Pasažieru vilciens”. Pēdējais ieraksts gan vairāk varētu attiekties uz ķibelēm ar ViVi vilcieniem… Tālāk seko viņa politiskā eskapāde ar sevis uzteikšanu par “Rail Baltica” dokumentu atslepenošanu un patieso izmaksu atklāšanu, kā arī vēl lielā cīņa par finansējumu projekta īstenošanai. Vai tiešām tas Briškens, kurš astoņus gadus bija ļoti pietuvināts šī projekta vadībai, bija cits Briškens nekā tas, kurš tagad cītīgi distancējas no visiem šo gadu laikā sastrādātajiem, es atvainojos, mēsliem?
Tajā brīdī kad atklājās, – projekts ir četras reizes sadārdzinājies, un patiesībā tie 85% no “Rail Baltica” būvniecības izdevumiem attiecas uz pamattrasi, nevis dzelzceļa stacijām, tilta balstiem Daugavā un vēls vells viņu sazina ko, loģiski būtu ļoti skrupulozi izvērtēt, konkrēti kam Eiropas Savienība šajā projektā dod finansējumu un pārējo atlikt malā. Tā vietā mēs izstieptu roku skraidām pa Eiropas gaiteņiem diedelējot “piecīti” šur un tur.
Uz mirkli iedomāsimies, ka Eiropa mums iedevusi naudu šosejas būvei, bet mēs par to klaja lauka vidū esam sacēluši krogus, autostāvvietas, bordeļus un gribam izlūgties vēl naudu lielveikalam… Un esam trakoti izbrīnīti, kad izrādās – par visiem šiem jaukumiem mums jāmaksā pašiem, jo šosejas, kurai Eiropa deva naudu, nav… Tieši tādā situācijā esam nonākuši ar “Rail Baltica”.
Liela daļa naudas ir nejēdzīgi izšķērdēta, bet varam būt pilnīgi droši, to neviens ar šo projektu saistītais daudz maz augsta vai vidēja ranga darbonis nekad neatzīs. Tā vietā labāk aizņemties miljardu eiro, iegrūst kārtējā “Rail Baltica” budžeta cauruma aizlāpīšanā un mierīgi uzgrūst šīs naudas atmaksu nodokļu maksātājiem. Jo nodokļu maksātājs jau ir tāds dīvains radījums, kuram uz muguras var kraut nastu pēc nastas un viņš, nedaudz pakurnēdams, maksā. Tikmēr nākamgad Latvijas valsts ārējā parāda procentu segšanai no valsts kases būs jāatvēl aptuveni pusmiljards eiro. Iespējams, valdība ir pārliecināta, ka uz šī fona procentus no vēl viena miljarda eiro tāpat neviens nepamanīs. Kā nekā tautai ir citas lietas par ko cepties, piemēram, pārtikas paku apcirpšana maznodrošinātajiem cilvēkiem vai arī samazinātie koeficienti mājokļa pabalsta aprēķinā.
Pamatīgi izdevumi (no nodokļu maksātāju, nevis valdības skatupunkta) mūs šoziem sagaida arī par šī projekta ietvaros nepabeigto būvju iekonservēšanu. Un atkal jautājums – kādēļ jāķeras pie kāda objekta būvniecības, ja nav zināms, no kurienes ņemt visu nepieciešamo finansējumu tā pabeigšanai?
Un vēl. “Rail Baltica” Latvijas daļas ieviesēja “Eiropas Dzelzceļa līnijas” bijušais vadītājs Kaspars Vingris Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai stāstīja, – projekts sadārdzinājies arī tādēļ, ka tas “simtiem reižu pārplānots”. Rezultātā miljonos mērāmos apjomos mainījušās arī izmaksas, un ne jau uz samazinājuma pusi.
Vēl viens traģikomisks stāsts ir par to vientuļo tilta balstu Daugavā, kuru tur šovasar uzbūvējām tādēļ, ka bija bailes pazaudēt Eiropas naudu! Tanī pašā laikā drēbi pārzinoši nozares profesionāļi brīdina, ka šis balsts var arī sašķiebties. Ja tā notiks, minētais balsts būs kārtējais objekts, kurš mistiskā kārtā pamatīgi sadārdzināsies. Ar šādām “blusām” ir pilns “Rail Baltica” projekta kažoks, bet, tā kā runa ir par Eiropas Savienības un Latvijas valsts budžeta naudu, nevienu tas nesatrauc. Tieši tāpat kā nesatrauc tas, ka aizņemto miljardu, ja vien izdosies to dabūt, kādam būs arī jāatdod.
Pagaidām, liekas, par to neviens nedomā. Izskatās, ka domā par to, kā no Eiropas, tostarp arī Latviju, nodokļu maksātāju kabatām pagrābties ievērojami vairāk. Taču projekts būtībā ir izgāzies un vajadzēs daudz laika un pūļu, lai šo “peļķi” sasmeltu. Tādēļ varam īpaši necerēt, ka “Rail Baltica” izdosies piemērot sev publiskās un privātās partnerības (PPP) mētelīti. Ļoti jāšaubās, vai kāds privātais investors būs gatavs ieguldīt savus privātos līdzekļus tik ļoti sadārdzinātā un haotiskā projektā, kurš turklāt vēl tiek apkrauts parādiem.
