Savos memuāros, kuru fragmentus trešdien, 20.novembrī, vēlu vakarā publicēja vācu izdevums “Die Zeit”, ilggadējā Vācijas kanclere Angela Merkele sīki izklāstīja savas grūtības sadarbojoties ar Donaldu Trampu, tostarp to, ka viņa meklēja padomu pie pāvesta, kā rīkoties ar Trampu, kad viņš pirmo reizi tika ievēlēts par ASV prezidentu, cerot atrast veidu, kā pārliecināt cilvēku, kuram, viņasprāt, ir nekustamo īpašumu attīstītāja “visu vai neko” domāšanas veids, neizstāties no Parīzes klimata nolīgumiem, vēsta “Reuters”.
Viņa rakstīja, ka Trampu, viņai šķitis, fascinējot Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citi autoritārie līderi.
“Pirms ienākšanas politikā viņš visu redzēja no nekustamā īpašuma attīstītāja perspektīvas,” viņa rakstīja. “Katru zemes gabalu varēja pārdot tikai vienu reizi, un, ja viņš to neieguva, to izdarīja kāds cits. Tā viņš redzēja pasauli.”
Pāvests Francisks, kad Merkele viņam lūgusi vispārīgu padomu, kā rīkoties ar cilvēkiem, kuriem ir “fundamentāli atšķirīgi uzskati”, uzreiz saprata, ka viņa runā par Trampu un viņa vēlmi izstāties no klimata nolīgumiem, viņa rakstīja.
“Liec, liec, liec, liec, bet pārliecinies, ka tas nepārlūzt,” pēc viņas teiktā Pāvests sacīja Merkelei.
Kad Tramps 2017.gadā stājās amatā, Merkele bija viena no pasaulē visilgāk valdošajiem ievēlētajiem līderiem un līdz šim ietekmīgākā līdere Eiropas Savienībā, veidojot Vācijas un kontinenta reakciju uz eirozonas parādu krīzi, Covid-19 pandēmiju un Krievijas 2014.gada sākotnējo iebrukumu Ukrainā.
Merkeles neuzbāzīgā uzvedība un biežā atsaukšanās uz tādām vērtībām kā brīvība un cilvēktiesības lika dažiem viņu nodēvēt par īstu “brīvās pasaules līderi” – apzīmējums, kas parasti tiek piedēvēts ASV prezidentiem.
Grāmata tika sarakstīta pirms Trampa pārvēlēšanas. Viņas memuāri ar nosaukumu “Brīvība: Atmiņas 1954.-2021.gads” 26.novembrī tiks publicēta vairāk nekā 30 valstīs.
Merkele, Vācijas pirmā sieviete kanclere, pēc 16 gadu ilgas darbības joprojām ir populāra, lai gan viņas paļaušanās uz Krievijas enerģētiku tagad tiek kritizēta par to, ka viņa veicinājusi gan Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan Vācijas ekonomiskās grūtības. Viņa nav paudusi nožēlu par savu politiku un kopš amata atstāšanas bijusi klusa.
Publicētajos memuāru fragmentos viņa stāsta par savām daudzajām tikšanās reizēm ar Putinu, aprakstot, ka viņš viņai šķitis kā cilvēks, kas izmisīgi vēlas, lai viņu uztvertu nopietni.
“Es viņu izjutu kā cilvēku, kurš negribēja, lai viņu neciena, kurš vienmēr bija gatavs uzbrukt,” citēts no viņas grāmatas. “Citiem tas varētu šķist bērnišķīgi un nicināmi, citi par to purinātu galvu. Bet tas nozīmēja tikai to, ka Krievija nekad nepazudīs no kartes.”
Vienubrīd viņa, šķiet, netieši norāda, ka Putina 2022.gada iebrukums Ukrainā bija ieplānots pēc viņas aiziešanas no amata. “Jūs ne vienmēr būsiet kanclere, un tad viņi pievienosies NATO,” Putins sacīja par Ukrainu. “Un es vēlos to novērst.”
Angela Merkele norādīja, ka daži Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu līderi ir vainīgi pie dzīvošanas tukšās cerībās, cerot, ka Krievija vienkārši pārstās pastāvēt, ko viņa nepārmetot, bet uzskata par nereālistisku, ņemot vērā Krievijas kodolieroču jaudu.
Lasiet arī: VIDEO | Putins Ziemeļkorejai uzdāvina zoodārza dzīvniekus pēc tam, kad tās karaspēks nosūtīts uz Krieviju
Lasiet arī: Par ko īsti runāja Rinkēvičs un Tramps? Prezidenta komentāri
