Tuvojoties Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pilnvaru termiņa beigām, arvien vairāk tiek lauzti šķēpi par to, kas ieņems augsto amatu uz nākamajiem pieciem gadiem. “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) Latvijas Bankas prezidenta amatam varētu virzīt pašreizējo finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, BNN apstiprināja ZZS valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs Armands Krauze. Publiski izskanējuši arī citi vārdi.
Reiņa Bērziņa kandidatūru izvirzīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, un, kā pastāstīja A.Krauze, pirmdien, 25.novembrī, to plānots apspriest ZZS frakcijas un valdes kopsēdē. “Manuprāt Reinis Bērziņš ir ļoti laba kandidatūra. No savas, kā zemkopības ministra puses, varu teikt, ka “Altum” ir institūcija, kura reāli palīdz lauksaimniekiem, tai skaitā ar programmām, kur uz apgrozāmiem līdzekļiem var pretendēt arī mazākas saimniecības. Tāpat jāmin “Latvijas Zemes fonds”, kura piedāvātā reversā noma dod iespēju lauksaimniekiem stabilizēt ražošanu un sakārtot naudas plūsmu īstermiņā. “Altum” pakalpojumi lauksaimniekiem nostādīti ļoti augstā līmenī, par ko lielā mērā jāpateicas šīs finanšu institūcijas vadītājam Reinim Bērziņam,” saka Krauze. “Es neredzu nekādus būtiskus argumentus, kādēļ kāds politiskais spēks varētu pateikt, ka viņš šīm amatam neder.”
Tomēr uz Latvijas Bankas prezidenta amatu pretendentu loks solās būt diezgan plašs.
Pagaidām zināms, ka uz otro termiņu plāno kandidēt līdzšinējais LB vadītājs Mārtiņš Kazāks, kuluāros izskanējuši arī Latvijas Bankas viceprezidentes Santas Purgailes un Monetārās pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes vārdi. Vairākus mēnešus pirms pašreizējā LB prezidenta amata pilnvaru beigām kā iespējamie kandidāti tika piesaukti arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, abi no “Jaunās Vienotības”.
Lūgts komentēt, vai iespējams, ka Latvijas Bankas prezidenta posteni ieņems kāds “Jaunās Vienotības” pārstāvis, Armands Krauze atbild, ka Latvijas bankas vadītājam jābūt politiski neitrālam savas jomas profesionālim, par kuru var vienoties gan koalīcijas, gan opozīcijas partijas. Uz iespēju, ka politiskie spēki varētu vienoties par kāda politiķa vai deputāta virzīšanu šim amatam, viņš raugās skeptiski.
Armands Krauze arī uzsver, ka patlaban ar EURIBOR likmēm Latvija ir nonākusi gandrīz recesijā un lielā mērā tajā vaino LB nespēju vienoties ne ar pašmāju kredītiestādēm. “Ja Eiropas valstīm ar lielām ekonomikām vajadzēja ilgāk bremzēt inflāciju un likmes turēt augstu, tad Latvijā jau pirms gada, pusotra vajadzēja šīs procentu likmes samazināt, lai bankas kreditētu tautsaimniecību un tajā neiestātos recesija. Kaut kā neesmu dzirdējis, ka Latvijas Banka pēdējā gada laikā kritizētu Eiropas Centrālās bankas politiku un balsotu savādāk, kā tur visi lemj. Taču neaizmirsīsim, ka Latvijas Bankas prezidents pārstāv mūsu valsts tautsaimniecības intereses, mūsu nacionālās intereses. Man nav šaubu, ka Reinis Bērziņš to varēs izdarīt,” BNN saka Zemkopības ministrs.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ ZZS neatbalstīs Mārtiņu Kazāku arī nākamajam LB prezidenta pilnvaru termiņam, Krauze norāda uz LB neizdarību Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā. “Ļoti labi, ka reģionos ir bankomāti, taču situācija ar tautsaimniecības, kā uzņēmumu, tā privātpersonu, kreditēšanu ir katastrofāla. Tā ir vissliktākajā situācijā starp Baltijas valstīm. Tur vajadzīgi gan politiski risinājumi, gan arī Latvijas Bankai bijušas dažādas iespējas to veicināt.” Latvijas Bankas pašreizējās darbības vērtējumā ZZS valdes priekšsēdētājs ir skarbs: “Man tā šobrīd vairāk izskatās pēc jubilejas monētu kaltuves, kas organizē izglītojošus pasākumus, un tā tam nevajadzētu būt.”
Lasiet arī: BNN intervija | Kā atdzīvināsim Latvijas ekonomiku?
