Katrs ceturtais jeb 25% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējos sešos mēnešos nav veidojuši nekādus naudas uzkrājumus, liecina pētījumu aģentūras “Norstat” pēc “Bigbank Latvija” pasūtījuma veiktās aptaujas dati.
Izteiktāki nekrājēji ir Vidzemē (32%) un iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (32%), kamēr jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem tieši pretēji – caurmērā retāk norādīja, ka pēdējā pusgadā nav iekrājuši (18%).
“Aptaujas dati arī liecina, ka krāšanas vai nekrāšanas ieradums korelē ar izglītību, proti, 39% respondentu ar pamatizglītību un attiecīgi 32% respondentu ar vispārējo izglītību pēdējos sešos mēnešos nav uzkrājuši. Savukārt tikai katrs piektais aptaujātais ar augstāko izglītību pēdējā pusgadā nav atlicinājis naudu uzkrājumiem,” komentē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Viņš piebilst, ka aptaujas jautājums par to, vai uzkrājumi ir veidoti pēdējos sešos mēnešos, ir izvēlēts apzināti, jo tas ļauj redzēt, kādi ir cilvēku finanšu lēmumi gada siltākajos mēnešos, kad komunālie maksājumi ir zemāki.
“Uzkrājumi, gatavošanās periodiem, kad izmaksas varētu pieaugt, rada arī drošības un kontroles sajūtu. Tāpēc uzkrājumi nav tikai tā vērtība, ko mēs par šo naudu varam iegādāties, tas ir arī emocionālais miers. Aptaujas dati rāda, ka daudzi ir izvēlējušies naudu atlikt, tā ir pozitīva tendence,” uzskata Surgofts.
Tikmēr 24% no aptaujātajiem, kuri pēdējos sešos mēnešos bija krājuši, norādīja, ka tuvākajā laikā savus uzkrājumus negrasās tērēt, kamēr 51% tos novirzīs dažādiem mērķiem.
Caurmērā visbiežāk 14% Latvijas iedzīvotāju savus uzkrājumus plāno tērēt ceļojumiem. Tie galvenokārt ir rīdzinieki, biroju darbinieki un neprecētie, ar personīgajiem ienākumiem virs 1500 eiro mēnesī.
Nākamā pozīcija, kur tikšot tērēta pēdējos sešos mēnešos atliktā nauda, ir pieaugošajiem ikdienas tēriņiem, proti, komunālajiem maksājumiem, pārtikai, transportam, bērnu vajadzībām skolā, bērnudārzā un tamlīdzīgi. Caurmērā biežāk šo atbildes versiju izvēlējušies Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāji, personas ar pamatizglītību un ģimenes ar diviem vai trim bērniem.
Tikmēr 7% plāno izmantot uzkrājumu lielākiem pirkumiem mājoklim – mēbelēm, virtuves iekārtām un tamlīdzīgi, vēl tikpat daudzi iekrāto ieguldīs dzīvokļa vai mājas remontā.
Savukārt 6% respondentu plāno tērēt uzkrājumus Ziemassvētku dāvanām, ko biežāk norādījuši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, studenti, ģimenes ar trim bērniem, kā arī cilvēki ar personiskajiem ienākumiem līdz 150 eiro.
“Jebkuriem datiem ir arī otra puse. Aptaujas rezultāti arī rāda, ka 75% respondentu tomēr spējuši atlikt naudu, un pēc atbildēm arī redzam, ka bija krāts konkrētam mērķim. Tā viennozīmīgi ir pozitīva tendence, jo demonstrē finanšu disciplīnu. Nākamais solis – likt saviem uzkrājumiem “strādāt”, piemēram, krājkontā, kur naudu konkrētam mērķim var nodalīt no tās, kas paredzēta ikdienas tēriņiem, un vēl saņemt procentus par to,” uzsver Surgofts.
Lasiet arī: VIDEO | Asas diskusijas par “krievu jautājumu” un politiķu darbu. Rosļikovs viesojas “Suņu būda V2.0”
