Vairākas organizācijas vērsušās pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Saeimas deputātiem ar lūgumu rast papildu finansējumu mācību līdzekļu iegādei.
Mācību līdzekļu iegādei šogad tika atvēlēti aptuveni 9,4 miljoni eiro. Tāda pati summa paredzēta arī 2025.gada budžeta projektā, bet 2026.gadā paredzēts aptuveni 9,1 miljons eiro.
Organizācijas satrauc, ka trūkstošo finansējumu mācību līdzekļu iegādei skolās jānodrošina pašvaldībām atbilstoši savām budžeta iespējām, kas ir atšķirīgas. Ja vietvaras rocība neatļauj segt pilnu mācību līdzekļu komplektu iegādi, skolēniem mācību procesā esot jāpiedalās bez tiem. Tas palielinot nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā.
Mācību līdzekļu trūkums arī rada slogu pedagogiem, kuri esot spiesti izmantot citas, “arī nelikumīgas”, metodes, piemēram, kopēt mācību grāmatas un darba burtnīcas, tādējādi pārkāpjot autortiesības, teikts vēstulē, kas nosūtīta parlamentāriešiem un IZM.
Vēstules autori aicina noteikt kā pienākumu vai nu pārdalīt finansējumu mācību līdzekļu iegādei, vai piešķirt šos līdzekļus šobrīd, nevis pārceļot jautājumu uz nākamo budžeta ciklu.
Vēstuli parakstījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, izdevniecība “Skolas vārds”, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” un Latvijas Darba devēju konfederācija.
Kā vēstīts, sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei.
Iniciatīvas pārstāve Kristīne Liepa aicina izstrādāt “skaidru sistēmu”, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu situācijas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus.
Tāpat vairākas pedagogu un vecāku organizācijas, kā arī mācību līdzekļu izdevniecības atklātā vēstulē lūgušas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) rast papildfinansējumu mācību līdzekļu iegādei Latvijas vispārizglītojošajām skolām.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) paudusi nostāju, ka finansējuma pieaugums mācību līdzekļiem valsts pašreizējos finansiālajos apstākļos ir optimāls, jo nākamā gada valsts budžetā kā galvenā prioritāte izvirzīta iekšējā un ārējā drošība.
Lasiet arī: Saeimā turpina izskatīt 2025.gada budžetu