Prezidents paziņoja, ka, neraugoties uz politisko krīzi, viņš neatcels plānu apmeklēt Dienvidkoreju; deputātam Žemaitaitim atņemta imunitāte
Lietuva pārņem “Independence” FSRU savā īpašumā
Lietuva gatavojas pabeigt iegādi un pārņemt savā īpašumā peldošo uzglabāšanas un regazifikācijas vienību (FSRU) “Independence”, kas Klaipēdā ieradās pirms desmit gadiem un kurai ir bijusi būtiska nozīme valsts enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā. Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) transportkuģis tiks oficiāli reģistrēts zem Lietuvas karoga pēc tam, kad to piektdien, 6.decembrī, izslēgs no Singapūras kuģu reģistra un iekļaus Lietuvas Jūras kuģu reģistrā. Ceremonijā piedalījās Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Igaunijas prezidents Alars Kariss (Alar Karis) un Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), kā arī aizejošā premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), bijusī prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), “Hoegh Evi” priekšsēdētājs Mortens Hēgs (Morten W. Hoegh) un “KN Energies” izpilddirektors Darjus Šilenskis (Darius Šilenskis). Pēc tam, kad Lietuva 2022. gada aprīlī pārtrauca jebkādu Krievijas gāzes importu, izņemot tranzītu uz Kaļiņingradu, Klaipēdas LNG terminālis kļuva par valsts galveno gāzes piegādes vietu.
Priekšroka tiks dota atjaunojamo energoresursu projektiem
Tā kā Lietuvā kavējas sauszemes saules un vēja ģeneratoru parku projekti un tiek plānots līdz 2030.gadam Baltijas jūrā uzstādīt divus vēja ģeneratoru parkus, ceturtdien, 5.decembrī, enerģētikas ministra amata kandidāts Žigimants Vaičūns (Žygimantas Vaičiūnas) paziņoja, ka prioritāte būtu jāpiešķir sauszemes projektiem. Lietuvas Nacionālā enerģētikas regulatīvā padome pirmdien, 18.novembrī, atkārtoti izsludināja konkursu par valsts plānotā otrā Baltijas jūras 700 MW vēja parka attīstīšanu, kura vērtība ir 3,13 miljardi euro.
Lietuvas premjerministra amata kandidāts saka, ka viņa kabinets nesteigsies ar nodokļu izmaiņām
Lietuvas sociāldemokrātu izvirzītais premjerministrs Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas) apgalvo, ka viņa valdība nesteigsies ar nodokļu izmaiņām, jo nevēlas atkārtot iepriekšējo valdību kļūdas. Palucks ceturtdien, 5.decembrī, iepazīstinot Seimu ar 19.valdības programmu, sacīja, ka viņa kabinets “mācīsies no citu kļūdām”. Pēc viņa teiktā, 2025.gads tiks veltīts diskusijām, lai izvērtētu iespējamo nodokļu izmaiņu ietekmi uz konkurētspēju, iedzīvotāju pirktspēju un patēriņa paradumiem. Opozīcijā esošās Darba kustības līdere Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) sacīja, ka Palucka valdība ir iecerējusi “visu palielināt”, taču neprecizējot, no kurienes tiks ņemta nauda.
Premjerministra amata kandidāts iepazīstina ar savas valdības “lielās valsts” programmu
Premjerministra amata kandidāts Gintauts Palucks ceturtdien, 5.decembrī, iepazīstināja ar 19.valdības programmu, nosaucot to par “lielas valsts” programmu. Jaunā valdība sola aizsardzībai tērēt vismaz 3,5% no IKP saskaņā ar militārajiem ieteikumiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta līdz 2027.gadam plānotajai Vācijas brigādes izvietošanai Lietuvā. Valdība plāno ar progresīvām likmēm aplikt vislielākos ienākumus neatkarīgi no ienākumu veida un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi sasaistīt ar saņemto ienākumu apmēru, arī neatkarīgi no to avota. Tā sola nodrošināt algu pieaugumu gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, katru gadu paaugstināt neapliekamo ienākumu līmeni, “lai to pēc iespējas pietuvinātu minimālajai mēneša algai”, un straujāk paaugstināt pensijas, atcelt automātisku cilvēku iekļaušanu otrā pensiju līmeņa shēmā, vienlaikus ļaujot uz nenoteiktu laiku apturēt iemaksas pensiju fondos. Plānots, ka Seims par jaunās valdības programmu balsos 12.decembrī. Tiklīdz tas būs izdarīts, Palucka valdība sāks darbu.
Neskatoties uz politisko krīzi, prezidents neatceļ plānus apmeklēt Dienvidkoreju
Neskatoties uz politisko krīzi Dienvidkorejā, Valsts prezidents Gitans Nausēda trešdien, 4.decembrī, paziņoja, ka viņš turas pie sava plāna apmeklēt šo valsti. Kā norāda Nausēda, pagājušajā nedēļā Dienvidkoreju apmeklēja prezidenta galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys), kurš varētu ieņemt nākamā Lietuvas ārlietu ministra amatu. Prezidents norādīja, ka šis reģions Lietuvai ir svarīgs, it īpaši Ziemeļkorejas, kas ir Krievijas sabiedrotā, dēļ. Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols 4.decembrī izsludināja karastāvokli. Šis solis šokēja pasauli, taču kara stāvokli atcēla tās pašas dienas vakarā pēc tam, kad likumdevēji balsojumā to atcēla.
Lietuva noraida visas “Belaruskali” apsūdzības
Lietuva noraida visas “Belaruskali” apsūdzības un iesniegs savus argumentus izskatīšanai tiesā, trešdien, 4.decembrī, paziņoja Satiksmes ministrija, dienu pēc tam, kad Baltkrievijas minerālmēslu gigants iesniedza starptautisku prasību tiesā, kurā pieprasīja atlīdzināt zaudējumus miljarda eiro apmērā par apturēto minerālmēslu tranzītu. Baltkrievija 2023.gada oktobrī uzsāka investīciju arbitrāžas procesu pret Lietuvu pēc tam, kad Lietuvas valdība 2022.gada janvārī atzina par spēkā neesošu kravu pārvadājumu līgumu starp “Lietuvos geležinkeliai” (Lietuvas dzelzceļš, LTG) un Baltkrievijas uzņēmumu. Šā lēmuma rezultātā no tā paša gada 1.februāra tika apturēti kālija minerālmēslu pārvadājumi caur Lietuvu. Baltkrievijas minerālmēslu gigants apgalvo, ka līgums tika izbeigts nelikumīgi un, iespējams, pārkāpjot divpusējo nolīgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.
Valsts prezidents apstiprina Ministru kabinetu bez vides un tieslietu ministriem
Valsts prezidents Gitans Nausēda trešdien, 4.decembrī, parakstīja dekrētu, ar kuru apstiprināja jaunā Ministru kabineta sastāvu, taču bez vides un tieslietu ministriem. Vides ministra amatam bija izvirzīts Dabas pētniecības centra vadītājs Sigits Poden (Sigitas Podenas), bet tieslietu ministra amatam – bijušais Lietuvas Cietumu dienesta vadītājs Virginijs Kulikausks (Virginijus Kulikauskas). Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis), partijas “Nemunas rītausma” līderis, kas bija izvirzījusi abus kandidātus, trešdien paziņoja, ka vēlas uzklausīt prezidenta pamatojumu viņu noraidīšanai. Sociāldemokrātu izvirzītais premjerministra amata kandidāts Gintauts Palucks apgalvo, ka viņš nav oficiāli piedāvājis abus ministru kandidātus Nausēdam pēc tam, kad tikšanās laikā ar prezidentu noskaidrojušies “viņu kompetences vai profila ierobežojumi”. Nausēda apstiprināja trešo “Nemunas rītausma” kandidātu – lauksaimnieku un Lietuvas Lauksaimniecības padomes priekšsēdētāju Ignasu Hofmanu (Ignas Hofmanas) – lauksaimniecības ministra amatam. Prezidents apstiprināja visus pārējos Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) un Demokrātu savienības “Lietuvas vārdā” izvirzītos ministru kandidātus. Paredzams, ka jaunie ministri dos zvērestu nākamnedēļ, kad tiks apstiprināta valdības programma. Valdošajai LSDP, “Lietuvas vārdā” un “Nemuna rītausma” koalīcijai jaunajā parlamentā ir 86 no 141 vietas.
Lietuva pazeminājusi savu pārstāvniecību EDSO ministru sanāksmē
Lietuva pazeminājusi savas pārstāvniecības līmeni gaidāmajā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ministru sanāksmē Maltā, jo tajā plāno piedalīties Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, otrdien, 3.decembrī, paziņoja Ārlietu ministrija. Lietuvu sanāksmē pārstāvēs ministrijas Apvienoto Nāciju Organizācijas, starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktore Rasma Ramoškaite (Rasma Ramoškaitė). Pēc ministrijas teiktā, tāpat kā pagājušajā gadā, pasākumu boikotēs ne tikai Lietuvas augstākais diplomāts Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), bet arī viņa Igaunijas kolēģis.
Deputātam Žemaitaitim atņem imunitāti
Lietuvas parlaments otrdien, 3.decembrī, atņēma deputātam Remigijam Žemaitaitim tiesisko imunitāti, ļaujot tiesai turpināt izskatīt viņa krimināllietu par naida kurināšanu pret ebrejiem. Priekšlikums tika pieņemts ar 101 balsi par, neviens nebalsoja pret un neviens neatturējās. Žemaitaitis apgalvo, ka, lai gan viņš piekritis vienkāršotai imunitātes atcelšanas procedūrai, viņš noraida prokuratūras izvirzītās apsūdzības. “Šī ir absolūti politiska lieta, absolūti politiska vajāšana,” parlamentā sacīja partijas “Nemunas rītausma” priekšsēdētājs. Tas, pēc viņa teiktā, bija iemesls, kāpēc viņa partija Seimā nepiedalījās balsojumā. Pēc viņa lūguma sēdes laikā tika demonstrēti attēli no Gazas joslas, intervija ar Lietuvas ebreju kopienas priekšsēdētāju Fainu Kukļansku un Jonasa Meka priekšnesums. Partijas “Nemunas rītausma” priekšsēdētājs arī norādīja, ka Starptautiskā Krimināltiesa nesen ir izdevusi starptautisku aresta orderi Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu arestam.
Lietuva aizliedz ieceļošanu Ivanišvili un citiem Gruzijas politiķiem
Lietuva ir aizliegusi iebraukt valstī partijas “Gruzijas sapnis” dibinātājam, miljardierim Bidzinai Ivanišvili un citiem Gruzijas politiķiem. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pirmdien, 2.decembrī, par šo soli paziņoja vietnē “X”, publiskojot to Gruzijas politiķu vārdus, kuriem piemērotas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Divas EP grupas pieprasa “Nemunas rītausma” izslēgšanu no valdošā bloka
Eiropas Tautas partija (EPP) un Atjaunot Eiropu (Renew) pirmdien, 2.decembrī, aicināja no Lietuvas valdošās koalīcijas izslēgt pretrunīgi vērtēto partiju “Nemuna rītausma”, teikts grupu vadītāju Manfrēda Vēbera (Manfred Weber) un Valērijas Haieres (Valerie Hayer) parakstītā paziņojumā. EPP grupā ir Lietuvas EP deputāti Rasa Juknevičiene (Rasa Juknevičienė), Pauļus Saudargs (Paulius Saudargas) un Lietuvas jaunais eirokomisārs aizsardzības un kosmosa jautājumos Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius). Savukārt Petrs Auštrevičs (Petras Auštrevičius) no Liberālās kustības un Daiņus Žalims (Dainius Žalimas) no Brīvības partijas ir Atjaunot Eiropu grupas locekļi. Remigijs Žemaitaitis, “Nemunas rītausma” priekšsēdētājs, ir kritizēts par antisemītiskiem izteikumiem. Pagājušajā gadā tika konstatēts, ka viņš ir pārkāpis konstitūciju, un tagad viņš tiek tiesāts krimināllietā.
