Prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien, 9.decembrī, kopīgā preses konferencē ar Vācijas opozīcijas līderi Frīdrihu Mercu (Friedrich Merz) izvirzīja ideju par diplomātisku risinājumu Krievijas karam Ukrainā un sacīja, ka līdz brīdim, kad Ukraina varētu pievienoties NATO militārajai aliansei, viņa valstī varētu tikt izvietots ārvalstu karaspēks, ziņo “Reuters”.
Šīs piezīmes bija jaunākais signāls, kas liecina par Kijivas pieaugošo atvērtību sarunām par karu, Donaldam Trampam (Donald Trump) gatavojoties 20.janvārī atgriezties Baltajā namā.
Tramps svētdien pēc tikšanās ar Zelenski un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (Emmanuel Macron) Parīzē aicināja nekavējoties pārtraukt karadarbību un sākt sarunas, lai izbeigtu “neprātu”.
“Ukraina vēlas, lai šis karš beidzas vairāk nekā jebkurš cits. Nav šaubu, ka diplomātisks risinājums glābtu vairāk dzīvību. Mēs to cenšamies panākt,” pirmdien žurnālistiem Kijivā sacīja Zelenskis.
Zelenska preses pārstāvis Serhijs Ņikiforovs vēlāk sacīja, ka Kijiva decembrī gatavojas galveno Eiropas partneru sanāksmei, kuri kopā ar ASV “spēj nodrošināt maksimālu mūsu valsts stiprināšanu”.
Viņš piebilda, ka mērķis ir izstrādāt kopīgu nostāju, kas būtu spēcīga gan sarunās, gan kaujas laukā.
Zelenskis sacīja, ka, tiekoties ar Makronu un Trampu, viņš ir pārrunājis karadarbības līniju “iesaldēšanu”.
Krievija kontrolē gandrīz piektdaļu Ukrainas teritorijas pēc 2022.gada iebrukuma, kas izraisīja lielāko konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Zelenskis sacīja, ka viņš abiem līderiem teicis, ka netic, ka Putins patiesībā vēlas izbeigt karu un ka Krievijas prezidentu ir jāpiespiež noslēgt mieru.
“Spēku var pielietot tikai tad, ja Ukraina ir spēcīga. Stipra Ukraina pirms jebkādas diplomātijas nozīmē stipru (Ukrainu) kaujas laukā,” viņš sacīja, netieši norādot, ka Kijivai ir vajadzīga palīdzība, lai kļūtu stiprāka.
Zelenskis saņēma retorisku atbalstu no Merca, kuram ir liela iespēja kļūt par nākamo Vācijas kancleru, kurš kritizēja Berlīnes politiku Ukrainas jautājumā, sakot, ka tā liek Ukrainai cīnīties ar vienu roku aizsietu aiz muguras.
Zelenskis atkārtoti pievērsās Makrona februārī izteiktajam priekšlikumam par Eiropas karaspēka izvietošanu Ukrainā, lai gan par šo ideju Eiropas līderi nebija vienisprātis, Zelenskim norādot, ka karaspēks tur varētu būt, lai nodrošinātu drošību līdz dalībai NATO.
“Taču mums ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kad Ukraina būs Eiropas Savienībā un kad Ukraina būs NATO,” viņš piebilda.
Kijiva visa kara laikā ir uzstājīgi apgalvojusi, ka tai ir nepieciešamas drošības garantijas ar NATO, lai nepieļautu, ka Krievija pēc pašreizējās karadarbības pārtraukšanas uzsāktu jaunu iebrukumu.
“Ja būs pauze, kamēr Ukraina nav NATO, un pat tad, ja mums ir uzaicinājums, bet mēs neesam NATO, un būs pauze, tad kas mums garantēs jebkādu drošību?” preses konferencē jautāja Zelenskis.
Krievija ir pieprasījusi, lai Ukraina atsakās no saviem centieniem pievienoties NATO, un uzskata, ka Kijivas dalība aliansē ir nepieņemams drauds drošībai.
Ukrainas līderis žurnālistiem sacīja, ka cer tuvākajās dienās sazvanīt aizejošo ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden), lai apspriestu dalību NATO.
“Viņš ir pašreizējais prezidents un daudz kas ir atkarīgs no viņa viedokļa. Un nav jēgas apspriest ar prezidentu Trampu kaut ko tādu, kas šodien nav atkarīgs no viņa – kamēr viņš vēl nav Baltajā namā,” sacīja Zelenskis.
Lasiet arī: Tramps saka, ka Krievija gāzto Asadu bija atstājusi novārtā
