NATO valstīm jāatgriežas pie Aukstā kara laika aizsardzības budžetiem un jāpalielina militārie izdevumi, lai atvairītu Krieviju, ceturtdien, 12.decembrī, sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite (Mark Rutte), pirmo reizi publiski uzstājoties Briselē kopš stāšanās aizsardzības alianses vadītāja amatā, vienlaikus uzsverot jaunos plānus līdz 2030.gadam noteikt jaunu izdevumu mērķi – 3% no IKP, ziņo “Reuters”.
Pašreizējais alianses solījums, ko nav izpildījušas tikai astoņas dalībvalstis, ir tērēt aizsardzībai vismaz 2% no IKP.
“Mēs neesam gatavi tam, kas mūs sagaida pēc četriem pieciem gadiem,”
sacīja NATO vadītājs, piebilstot: “Ir pienācis laiks pāriet uz kara laika domāšanu, un jāpalielina mūsu aizsardzības ražošana un izdevumi aizsardzībai.”
Naudas līdzekļu palielinājums ir nepieciešams, lai atdzīvinātu “iztukšoto” aizsardzības nozari, kura ir spiesta palielināt ražošanas apjomus, lai reaģētu uz Krievijas militārajiem draudiem.
“Taisnība, ka mēs šobrīd aizsardzībai tērējam vairāk nekā pirms desmit gadiem,” sacīja Rite. “Taču mēs joprojām tērējam daudz mazāk nekā Aukstā kara laikā. Lai gan draudi mūsu brīvībai un drošībai ir tikpat lieli, ja ne vēl lielāki.”
“Aukstā kara laikā eiropieši aizsardzībai tērēja daudz vairāk nekā 3% no sava IKP,” sacīja bijušais Nīderlandes premjerministrs. Astoņdesmito gadu sākumā, pirms Padomju Savienības sabrukuma, NATO dalībvalstis Eiropā aizsardzībai tērēja vidēji aptuveni 3,8% no IKP.
Jautājumu un atbilžu sesijā pēc uzstāšanās Rite atteicās nosaukt konkrētu jaunu aizsardzības izdevumu mērķi, tikai norādīja, ka ir nepieciešams “ievērojami vairāk nekā 2%”.
Krievijas strauji augošie aizsardzības izdevumi liecina, ka Kremlis gatavojas ilgtermiņa konfliktam gan ar Ukrainu, gan citām Eiropas valstīm, sacīja Rite, atsaucoties uz skaitļiem, kas liecina, ka Maskavas militārie izdevumi veido vairāk nekā trešdaļu valsts budžeta jeb vairāk nekā 6% no IKP.
Sabiedroto vidū aizvien vairāk valda vienprātība, ka pašreizējais 2% mērķis nav pietiekams, lai īstenotu reģionālos aizsardzības plānus un izpildītu NATO spēju mērķus,
kurus nākamgad paredzēts atjaunināt ar lielākām prasībām.
Eiropas Komisija lēš, ka nākamajā desmitgadē ES izdevumi aizsardzībai jāpalielina par 500 miljardiem eiro. Aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) ir norādījis, ka nākamajā ES budžetā līdzekļi aizsardzībai būtu jāpalielina līdz 100 miljardiem eiro no šī brīža desmit miljardiem un militārie izdevumi jāizslēdz no valsts parāda un budžeta deficīta ierobežojumiem.
Polijas gaidāmās ES Padomes prezidentūras laikā aizsardzības finansējums būs prioritāte.
Polijas finanšu ministrs Andžejs Jans Domaņskis (Andrzej Jan Domański) ieskicēja divas iespējas kopīgam ES finansējumam: kopīga ES parāda emisija, kam nepieciešama vienprātīga piekrišana, vai arī īpašam nolūkam dibināta struktūra, kurā brīvprātīgi tiktu veiktas valstu iemaksas. Tomēr, ņemot vērā taupīgo valstu, piemēram, Vācijas, pretestību, ir maz ticams, ka līdz februārim, kad Vācijā gaidāmas vēlēšanas, tiks iesniegti būtiski priekšlikumi, viņš piebilda.
Rite atbalsta banku un pensiju fondu iesaistīšanu aizsardzības investīcijās un novecojušo militāro iepirkumu noteikumu pārskatīšanu, lai racionalizētu līgumus.
Viņš mudināja valdības “dot mūsu rūpniecībai lielus pasūtījumus un ilgtermiņa līgumus, kas tai nepieciešami”, lai palielinātu ražošanu un spējas.
Viņam bija arī vēstījums ieroču ražotājiem: “Uzdrošinieties ieviest jauninājumus un riskēt! … Pievienojiet papildu maiņas un jaunas ražošanas līnijas!”
Mērķis ir no jauna apbruņot valstis, kas pēc Aukstā kara beigām ļāva savām militārajām struktūrām atrofēties.
