Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Pret 82 gadus veco Lietuvas opozīcijas konservatīvās partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” (TS-LKD) biedru Eduardu Manovu (Eduardas Manovas) tiek veikta izmeklēšana par iespējamu spiegošanu Krievijas labā. Izmeklēšanas laikā, kuru uzsāka 2024.gada janvārī, atklājies, ka Manovs tiek turēts aizdomās par sensitīvas politiskās, aizsardzības un ārpolitiskās informācijas vākšanu Krievijas militārajai izlūkošanai (GRU), paziņoja Lietuvas prokuratūra un Valsts drošības departaments (VSD).
Daudzus analītiķus un sabiedriskās dzīves vērotājus šīs ziņas nepārsteidza.
Mīkola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) nebija īpaši pārsteigts par atklātajām spiegošanas aktivitātēm, kas saistītas ar Krieviju, it īpaši Lietuvā. Viņš salīdzināja Krieviju ar astoņkāji, kam ir “plaši izplesti taustekļi”, norādot, ka, lai gan Krievijai dažās jomās ir finansiālas grūtības, tā veic lielus ieguldījumus spiegošanas operācijās.
“Es neizslēdzu, ka Krievijas spiegi ir pat mūsu likumdevēju aprindās, Seimā un citās valsts iestādēs,” viņš uzsvēra BNN.
Manovs, kuram ir dubultā Lietuvas un Krievijas pilsonība, kā tiek apgalvots, izmantoja komplicētu aprīkojumu, lai sazinātos ar Krievijas izlūkdienestiem. Viņš izmantoja īpašas radio frekvences, lai sūtītu un saņemtu šifrētus ziņojumus – metode, kas atgādina spiegu filmās attēloto spiegošanas taktiku. Prokurori uzskata, ka viņa iegūtā informācija nebija klasificēta.
“Ir atklājies, ka viņš ir vācis informāciju, kas interesēja Krieviju.
Par politisko partiju darbību, trimdinieku aktivitātēm, Lietuvas aizsardzību, iekšpolitiku un ārpolitiku, gatavošanos militārajām mācībām, aizsardzības potenciālu un Lietuvas Politieslodzīto un izsūtīto apvienības darbību,” sacīja VSD direktora vietnieks Remigijs Bridiks (Remigijus Bridiks), ziņoja Lietuvas ziņu aģentūra BNS un “LRT.lt”.
Kā ziņots, Manovam nemaksāja par konkrētām operācijām, bet kā pastāvīgam darbiniekam viņam maksāja algu. Tiesībsargājošo iestāžu iesniegtie pierādījumi lietā liecina, ka Manovs spiegoja vismaz sešus gadus.
Spiegošanas darbības un izmeklēšana
Lietuvas ceturtās lielākās pilsētas Šauļu iedzīvotājs Manovs pievienojās TS-LKD 2005.gadā un 2011.gadā kandidēja uz pilsētas domes deputāta amatu. Viņš bija iesaistījies arī Lietuvas Politieslodzīto un izsūtīto apvienībā. Varas iestādēm ir aizdomas, ka viņš spiegošanu uzsāka 2018.gadā, lai gan nav skaidrs, vai viņa darbības sākās agrāk un vai viņš mēģināja arī vervēt citus.
Prokurori apgalvo, ka Manovam bija piekļuve galvenajiem TS-LKD līderiem un valdības amatpersonām, kas viņam varēja palīdzēt iegūt informāciju no augstākajiem valdības līmeņiem. Tomēr tiešas tikšanās ar valdības amatpersonām vai Seimā (Lietuvas parlamentā) nav reģistrētas. Šis gadījums tiek uzskatīts par izņēmuma gadījumu, un VSD norāda, ka šādas operācijas ir sarežģītas, dārgas un prasa ievērojamu sagatavošanos. Parasti personas, kas iesaistītas šāda veida spiegošanā, saglabā zemu profilu un strādā slepeni, norāda aģentūra.
Daudzi cilvēki, kas pazīst Manovu, ir pārsteigti par viņam izvirzītajām apsūdzībām.
“Es viņu diezgan labi pazinu – normāls, ļoti aktīvs un izglītots cilvēks. Viņš reti izlaida Lietuvas Politieslodzīto un izsūtīto apvienības Šauļu nodaļas sanāksmes. Viņš ar savu automašīnu veda savienības biedrus un fotografēja pasākumus,” BNN pastāstīja Šauļu pilsētas domes TS-LKD padomnieks Jons Bartkus (Jonas Bartkus).
“Nav šaubu, ka Krievijas spiegu tīkls ir plašs, un tā interese ir vākt dažādu informāciju. Šis skandāls neapšaubāmi ir kaitējis mūsu partijai, jo daži tagad var teikt: “Paskaties, kur visi spiegi.” Es uzskatu, ka mums visiem no šī notikuma ir jāmācās,” piebilda politiķis.
Šauļu laikraksta “Šiauļu kraštas” (“Šauļu krasts”) žurnāliste Edita Aksomaitiene (Edita Aksomaitienė) BNN pastāstīja, ka dažādos pasākumos viņa ir redzējusi Manovu sēžam pirmajā rindā, bet nekad nav bijusi iespēja ar viņu aprunāties.
Politiskā reakcija un juridiskās sekas
TS-LKD vadība noliedza, ka iepriekš būtu zinājusi par Manova darbību. Partijas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Radvile Morkūnaite-Mikuleniene (Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė) uzsvēra, ka partija izslēgtu Manovu, ja apsūdzības būtu pamatotas. Viņa un citi partijas biedri, tostarp valsts aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas), atzina, ka ir tikušies ar Manovu pasākumos, taču noliedza, ka ar viņu būtu kā citādi sazinājušies.
“Es mēģināju atcerēties, vai esmu viņu redzējis, un es principā varētu apstiprināt, ka vienu vai divas reizes, kādā pasākumā, esmu viņu redzējis. Bet neesmu ar viņu komunicējis,” saka aizejošais valsts aizsardzības ministrs, viens no partijas stūrakmeņiem Laurīns Kasčūns.
Reaģējot uz apsūdzībām spiegošanā, iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) lika veikt izmeklēšanu jautājumā, vai Manova pilsonība ir likumīga. Ja tiks konstatēts, ka viņš pilsonību ieguvis krāpnieciskā ceļā, tā varētu tikt anulēta. Migrācijas departaments šo lietu izskata, galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Plašākas sekas
Politologs Marjus Laurinavičs (Marius Laurinavičius) norādīja, ka šis gadījums, lai gan ir satraucošs, visticamāk, ir daļa no plašāka Krievijas spiegošanas pasākumu modeļa.
“Šādu cilvēku noteikti ir vēl daudz,”
portālam “TV3.lt” sacīja Laurinavičs, norādot, ka spiegošana ir regulārs Krievijas stratēģijas aspekts, vienlaikus uzsverot nepieciešamību plašāk sagatavoties pret dažādām hibrīdkara formām.
Šis spiegošanas gadījums izceļ pastāvīgos drošības riskus, kas saistīti ar Krievijas izlūkošanas darbībām Lietuvā un ārpus tās. Šis incidents atgādina, cik komplicētas un tālejošas ir ārvalstu izlūkošanas operācijas.
Lietuvas izlūkdienesti ir arestējuši vairākas personas. Viena no aizturētajām prominentajām personām ir bijušais Lietuvas parlamenta deputāts Aļģirds Paleckis (Algirdas Paleckis), kurš publiski paudis prokrievisku viedokli un apšaubījis Lietuvas dalību NATO un Eiropas Savienībā.
VSD brīdina, ka gan Lietuvas amatpersonām, gan tās pilsoņiem ir jāsaglabā modrība, saskaroties ar šiem pieaugošajiem draudiem.
