Ukraina aicinājusi Eiropas valstis neierobežot izlietojuma veidus solītajam 163 miljardus eiro lielajam aizdevumam, ko veidos galvenokārt Krievijas iesaldētie aktīvi, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Kijiva norādījusi, ka tai jāspēj iepirkt arī ieroči no valstīm ārpus Eiropas Savienības, veikt darbus Krievijas nodarīto postījumu labošanai, un jāizmaksā kompensācijas upuriem. ES līderi tā saukto “reparāciju aizdevumu” apspriedīs 23.oktobrī, piedaloties arī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Dažas valstis ieteikušas atļaut līdzekļus izmantot galvenokārt Eiropā ražotu ieroču iegādei, lai veicinātu aizsardzības industrijas izaugsmi. Zelenska administrācijas juridiskā padomniece Irina Mudra “Reuters” sacīja, ka Kijivai līdzekļi nepieciešami jau līdz gada beigām, un vajadzīga autonomija to izlietošanā. Mudra norādīja, ka jebkādi nosacījumi apdraud taisnīguma principus, un upuris, nevis sponsori vai partneri, nosaka steidzamākās vajadzības.
Piemēram, Ukrainai īpaši būtiskas ASV ražotās pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot,” lai varētu vismaz daļēji aizsargāt kritiskās infrastruktūras objektus pret Krievijas triecieniem. Mudra “Reuters” teica, ka Ukraina atbalsta sadarbību ar ES aizsardzības industriju, un daži līgumi jau ir tuvu noslēgšanai. Tomēr, kā sacīja padomniece, Kijiva uzstāj, ka tai nepieciešama autonomija, lai izlemtu, kā novirzīt līdzekļus, un gadījumā, ja ar Eiropas aizsardzības kapacitāti ir par maz, ir jābūt iespējai iepirkt ieročus citviet. Tāpat
daļai aizdevuma būtu jāapmaksā steidzamākās vajadzības atjaunošanas darbos,
piemēram, kritiskās infrastruktūras rekonstrukcijai, kas smagi cietusi no Maskavas uzbrukumiem.
Saskaņā ar “Reuters” aplūkotu Eiropas Komisijas dokumentu, dažas Eiropas valstis vēlas, lai līdzekļi galvenokārt tiek izmantoti Eiropā ražotu ieroču iegādei, kamēr citi uzskata, ka nepieciešama plašāka rīcības brīvība. Kā kompromisu EK iesaka variantu, kad lielākā daļa iesaldēto līdzekļu tiek izlietota Eiropas ieročiem, bet ar daļu Ukraina var rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Eiropas līderi izrādījuši plašu atbalstu idejai, ka iesaldētos Krievijas aktīvus varētu pārvirzīt Ukrainas vajadzībām. Kremlis plānu aprakstījis kā nelikumīgu Krievijas īpašuma pārņemšanu, un draudējis, ka šādai rīcībai būs sekas.
Starptautiskie likumi nosaka, ka nevar konfiscēt suverēnas valsts līdzekļus. Plāns ir, ka ES valstis līdzekļus aizdod Ukrainai, un tā tos atmaksā, kad pēc miera noslēgšanas ir saņēmusi reparāciju maksājumus no Krievijas. Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) stāšanās amatā janvārī, Eiropai kļuvis grūtāk atbalstīt Ukrainu, jo Trampa administrācija vēlas visu slogu pārlikt uz ES pleciem.
Lasiet arī: Latvija atbalsta Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas vajadzībām