Premjerministres Evikas Siliņas paziņojums par to, ka koalīcija vienojusies par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam un tāpēc atsauc gan Mārtiņa Kazāka, gan Reiņa Bērziņa kandidatūras, ir saistīts ar koalīcijas nespēju vienoties un nevēlēšanos koalīciju sagraut, BNN pauda politologs Filips Rajevskis.
““Jaunā Vienotība” (JV) tā rīkojās tādēļ, ka nespēja vienoties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), bet ZZS savu izvirzīto kandidātu atsauca, jo negrib sagraut koalīciju, uzspiežot JV savu kandidātu ar opozīcijas balsīm,” notikušo komentē Filips Rajevskis.
Savukārt publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka abi kandidāti atsaukti, jo Satversmes aizsardzības birojs neoficiāli informējis politiķus par Reiņa Bērziņa nespēju gūt pielaidi valsts noslēpumam, politologs dēvē par “baumu līmeni”.
“Tālāk sekos jauna kandidāta meklējumi. Mārtiņš Kazāks vakar (18.decembrī) pateica, ka būtu gatavs kandidēt. Reinis Bērziņš, ignorējot medijus (neierodoties uz 18.12. raidījumu “Kas notiek Latvijā”), parāda, ka viņam ar šo kandidēšanu pietika. Domāju, visi, kas pirms šī ne pārāk simpātiskā procesa domāja, ka viņi varētu gribēt kandidēt, tagad ir pārdomās. Jo jebkuram var gadīties kā Reinim Bērziņam,” skaidro Filips Rajevskis.
Ņemot vērā, ka Kazāka pilnvaru termiņš noslēdzas šo piektdien, opozīcijas partijas “Stabilitātei!” virzītais finansists Pāvels Kuzmins parlamenta atbalstu neguva un Saeima nākamo centrālās bankas prezidentu tā arī neievēlēja, tika nolemts par Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāju iecelt līdzšinējo centrālās bankas vadītāja vietnieku Māri Kāli. Viņš šo amatu ieņems līdz Saeima amatā apstiprinās nākamo centrālās bankas vadītāju.
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuvas jaunā valdošā koalīcija darbu iesākusi kā pa celmiem