Jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) padomnieki tagad atzīst, ka Ukrainas kara atrisināšanai būs nepieciešami mēneši vai pat ilgāks laiks, krasi mainot viņa lielāko ārpolitikas solījumu – noslēgt miera līgumu jau pirmajā darba dienā Baltajā namā. Padomnieki nosauca šos solījumus par priekšvēlēšanu dižošanos un nepietiekamu izpratni par konflikta sarežģītību un laiku, kas nepieciešams, lai izveidotu jaunu administrāciju, trešdien, 15.janvārī, raksta “Reuters”.
Trampa nākamais Krievijas un Ukrainas sūtnis, atvaļinātais ģenerālleitnants Kīts Kellogs (Keith Kellogg) telekanālā “Fox News” paziņoja, ka viņa mērķis ir rast “risinājumu” karam 100 dienu laikā.
Tomēr pat Kelloga izvirzītais laika sprīdis esot “pārāk, pārāk optimistisks”, sacīja bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Džons Herbsts (John Herbst), kurš tagad strādā “Atlantijas padomes” ideju laboratorijā Vašingtonā.
“Lai tas izdotos, Trampam ir jāpārliecina (Krievijas prezidents Vladimirs) Putins, ka viņa nepiekāpība ir negatīva,” sacīja Herbsts.
Pirms 5.novembra uzvaras vēlēšanās Tramps vairākkārt apgalvoja, ka jau savā pirmajā darba dienā panāks miera līgumu starp Ukrainu un Krieviju. Kopš tā laika viņš ir piekāpies, tagad sakot, ka “atrisinās” konfliktu, nenosakot laika grafiku un atzīstot, ka tas varētu būt grūtāk nekā panākt pamieru Gazā.
“Manuprāt, patiesībā sarežģītāka būs Krievijas un Ukrainas situācija,” Tramps sacīja, kad preses konferencē decembrī viņam jautāja par Gazu. “Es to uzskatu par sarežģītāku.”
Arī Krievija ir izrādījusi interesi par sarunām ar Trampu, taču noraidījusi dažus viņa padomnieku priekšlikumus kā nereālus.
Kremlis atteicies komentēt un Trampa topošā administrācijas pārstāvji vai Ukrainas vēstniecība Vašingtonā vēl nav komentējuši Trampa komandas aktualizēto grafiku.
Krievija pēdējos mēnešos ir guvusi ievērojamus panākumus kaujas laukā. Lai gan šie ieguvumi ir izmaksājuši milzīgus karavīru un materiālos zaudējumus, daudzi analītiķi apgalvo, ka Putinam ir iemesls lēnām panākt vienošanos, kamēr viņš cenšas iegūt kontroli pār lielāku Ukrainas teritoriju.
Herbsts norādīja uz Krievijas ANO vēstnieka Vasilija Nebenzijas komentāriem šā mēneša sākumā, kurš sacīja, ka Trampa padomnieku piedāvātie miera plāni nav “nekas interesants”.
Lai gan precīzas Trampa miera plāna aprises vēl tiek apspriestas, Trampa komanda apsver miera plānu, kas apturētu Ukrainas dalību NATO un iesaldētu kaujas līnijas. Padomdevēji atbalsta arī drošības garantiju nodrošināšanu Ukrainai, piemēram, demilitarizētu zonu, ko uzraudzītu Eiropas karaspēks.
Līdz šim Trampa komandas mēģinājumi izbeigt karu ir cietuši neveiksmi, uzsverot to, cik ļoti kampaņas solījumi var sadurties ar sarežģītu diplomātisko sarunu realitāti.
Trampa sūtnis Ukrainā Kellogs atlika vizīti Kijivā, kuras mērķis bija atbalstīt miera plāna centienus. Ukrainas Ārlietu ministrija to saistīja ar ASV bažām par Logana likuma pārkāpšanu, kas ierobežo privātpersonu tiesības risināt sarunas ar ārvalstu valdībām.
“Es nedomāju, ka ir lietderīgi tikties ar (Putinu) līdz pat 20.datumam, kas man nepatīk, jo katru dienu tiek nogalināti cilvēki – daudzi, daudzi jauni cilvēki tiek nogalināti,” pagājušajā nedēļā preses konferencē sacīja Tramps.
Tikmēr topošās Trampa administrācijas amatpersonas Valsts departamentā, Nacionālās drošības padomē un citās struktūrās joprojām taujā, kas ir atbildīgs par dažādiem ģeopolitiskiem jautājumiem, aģentūrai “Reuters” pastāstīja viens no Trampa ārpolitikas padomniekiem.
Lasiet arī: ASV Tieslietu departamenta ziņojumā teikts, ka Tramps būtu notiesāts, ja nebūtu ievēlēts
Lasiet arī: NATO paziņo par jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā
