Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šovasar sācis kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām Ostu attīstības fondā.
Šogad pavasarī publiskotajā Valsts kontroles (VK) revīzijā tika atklātas būtiskas nepilnības, kas skar fonda juridisko statusu, finanšu vadību un personāla darbību. VK konstatēja, ka nepilnīgs tiesiskais regulējums apgrūtina fonda statusa un darbības uzraudzību. Tāpat nav efektīvas uzraudzības un finanšu vadības sistēmas fonda līdzekļu izlietojumam, kā arī trūkst iekšējo normatīvo aktu izdevumu saskaņošanai.
VK arī konstatēja, ka lēmumus par finansējumu pieņem neatļautas personas, bet darījumu saskaņošanā saskatāma iespējama personiska ieinteresētība starp Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sekretariāta darbiniekiem.
Revīzijā tika konstatēts, ka slēgti uzņēmuma līgumi ar Satiksmes ministrijas (SM) darbiniekiem par pakalpojumiem, kas dublē ministrijas uzdevumus.
Savukārt SM darbinieki nesaskaņo amatu savienošanu, slēdzot šos līgumus, un ministrija neizvērtē šādu atļauju izsniegšanu.
Tāpat atlīdzība izmaksāta Satiksmes ministrijas darbiniekiem, kuri faktiski nebija darbā, ber fonda gada pārskati netika iesniegti kompetentajai iestādei.
VK par revīzijā konstatēto bija informējusi Ģenerālprokuratūru. VK iesniegums tālāk tika pārsūtīts KNAB, un resoriskās pārbaudes rezultātā sākts kriminālprocess, aģentūra LETA noskaidroja VK.
KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka jūnijā sācis kriminālprocesu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā.
Patreizējā kriminālprocesa izmeklēšanas stadijā neviena persona vēl nav atzīta par aizdomās turēto. Plašāku informāciju birojs nesniedza.
Maijā SM parlamentārais sekretārs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja, ka Ostu attīstības fondu, kas līdz šim darbojās zem Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes, turpmāk varētu veidot biedrības formātā.
Fonds tika izveidots 1994. gadā, bet kopš 2010. gada tas vairs nav valsts budžeta sastāvdaļa, tādējādi fonda juridiskais statuss nav skaidri noteikts. Vienlaikus viņš skaidroja, ka Ostu fonda budžetu veido iemaksas no trīs Latvijas lielajām ostām – Ventspils, Rīgas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes, kas vidēji gadā ir 231 000 eiro.