Par spīti tam, ka nosaukts par neuzticamu partneri, Ķīnas tehnoloģiju milzis “Huawei” piedalās 16 projektos, kurus finansē Eiropas Komisijas pētnieciskā programma “Horizon Europe,” raksta “Politico.”
2023.gadā EC liedza “Huawei” dalību “Horizon” projektos pēc tam, kad paziņoja, ka tas un vēl viens ķīniešu uzņēmums, ZTE, attiecībā uz kiberdrošību un ārvalstu ietekmi rada reāli augstāku risku nekā citi 5G tehnoloģiju piegādātāji. Tomēr “Politico” caurskatītie dati liecina, ka “Huawei” joprojām piedalās vairākos projektos, no kuriem daudzi skar sensitīvas jomas, piemēram, mākoņdatošanu, 5G un 6G telekomunikāciju tehnoloģijas, un datu centrus.
Iesaiste “Horizon” projektos nozīmē, ka “Huawei” cieši sadarbojas ar Spānijas, Francijas, Zviedrijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Beļģijas, Somijas un Itālijas universitātēm un tehnoloģiju uzņēmumiem. Tātad ķīniešu uzņēmumam ir pieeja projektos radītajam intelektuālajam īpašumam, jo to nosacījumi paredz, ka informācija un īpašumtiesības sadarbības partneriem ir kopīgas.
EK pārstāvis apstiprināja, ka 15 no 16 projektu līgumiem tika noslēgti pirms ierobežojumu stāšanās spēkā. Savukārt vienu līgumu noslēdza 2025.gadā, un tas tika novērtēts kā tāds, uz kuru esošie ierobežojumi neattiecas.
Daļa no projektiem uzsākti 2023.gada janvārī un noslēdzas līdz šī gada beigām,
savukārt citi turpināsies līdz 2027., 2028. un 2030.gadam. “Huawei” pārstāvis norādīja, ka uzņēmums “Horizon” projektos piedalās likumīgā un atbilstošā veidā.
Vienā no projektiem jāizstrādā datu privātu un aizsardzības rīki mākslīgā intelekta un lielo datu jomās, un tajā iesaistīta arī Itālijas Nacionālā pētniecības padome, Malagas Universitāte, Tulūzas Universitāte, Kalabrijas Universitāte un Bavārijas Augsto tehnoloģiju institūts. “Huawei” saņēma 207 000 eiro lielu finansējumu, lai vadītu dizaina izstrādi, ieviešanu un lietojuma gadījumu izvērtējumu.
Janvārī EK pēc gadiem ilgiem aicinājumiem valstu valdībām brīvprātīgi pieņemt šādu lēmumu, rosināja jauna Kiberdrošības akta izveidošanu, kas liegtu “Huawei” pieeju kritiskajai telekomunikāciju infrastruktūrai. EK tehnoloģiju un drošības jomas viceprezidente Henna Virkunena (Henna Virkkunen) “Politico” sacīja, ka nav apmierināta ar to, kā dalībalstis ievieš vadlīnijas darbam ar augsta riska piegādātājiem. Viņa uzsvēra, ka ir zināms – ar Eiropas 5G tīkliem strādā piegādātāji, kas uzskatāmi par riskantiem partneriem, un tagad tikšot ieviesti stingrāki noteikumi.
Tāpat EK strādā arī pie mēriem, kas liegtu Ķīnas uzņēmumiem dalību vilinošu sabiedrisko līgumu slēgšanā. Pērn “Huawei” bija iesaistīts ietekmes skandālā – Beļģijas varas iestādes izmeklēja, vai tehnoloģiju milzis ir centies iespaidot ES likumdevējus. Skandāls noveda pie lieguma ķīniešu uzņēmumam izvērst lobiju EK un Eiropas Parlamenta ēkās.
Lasiet arī: Ziemeļkorejas līdera pusaugu meita – raķešu programmas un potenciālā valsts vadītāja