Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, rosinot Valsts aizsardzības finansēšanas likumā nostiprināt apņemšanos, ka sākot ar 2027. gadu valsts aizsardzībā tiek ieguldīts ne mazāk kā 5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Valsts prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam vērš uzmanību, ka starptautiskā drošības situācija kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievijas Federācija īstenoja prettiesisku, neizprovocētu pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā, ir būtiski un neatgriezeniski mainījusies.
Krievijas drauds turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas – Krievija attīstīs militārās spējas un radīs nozīmīgu apdraudējumu Eiropas valstīm un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO).
“Valsts aizsardzības finansēšanas likuma mērķis ir ar finansiālām metodēm mērķtiecīgi paaugstināt valsts aizsardzības spējas, lai Latvija kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts izpildītu savas saistības kolektīvās aizsardzības ietvaros, kā arī radītu pamatu militāro spēju ilgtermiņa attīstības projektu īstenošanai un tādējādi atbalstītu Latvijas iesaisti Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās. Šobrīd likums Ministru kabinetam dod uzdevumu, sagatavojot likumprojektus par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, paredzēt finansējumu valsts aizsardzībai 2027. gadā un turpmākajos gados – ne mazāku kā 3 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. Šāds likumā nospraustais mērķis finansējumam valsts aizsardzībai vairs nav aktuāls un atbilstošs,” akcentēts Valsts prezidenta E. Rinkēviča vēstulē.
“Latvijas saistību pret NATO izpilde, Nacionālo bruņoto spēku spēju stiprināšana atbilstoši NATO spēju mērķiem, Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšana sabiedroto spēkiem, kā arī militārās industrijas stiprināšana nav iespējama bez finansējuma valsts aizsardzībai mērķtiecīgas palielināšanas. Latvijai ir būtiski ilgtermiņā nodrošināt konsekventu aizsardzības finansējuma pieaugumu, lai īstenotu NATO valstu un valdību vadītāju 2025. gada 25. jūnija sanāksmes Hāgā, Nīderlandē, apņemšanos investēt aizsardzībā 5% no IKP ikgadēji līdz 2035. gadam. Pamatojoties uz pašreizējo ģeopolitiskās situācijas attīstību, un nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas, ir jānodrošina prognozējams aizsardzības finansējuma apjoms, attiecīgi arī 2027. gadā un turpmākajos gados ieguldot ne mazāk kā 5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, tādējādi izpildot NATO noteiktos kritērijus,” rakstīts vēstulē.
Lasiet arī:
VIDEO | “Ne tikai Putins,” – opozicionārs Kasparovs nosauc kara Ukrainā “pasūtītājus”
Budanovs: Pasaule būs droša tikai tad, kad Krievija sadalīsies neatkarīgās valstīs
Trīs zodiaka zīmju pārstāvji stāv uz spilgtu pārmaiņu sliekšņa – kas tās sagaida
Mārcis Judzis atkal spēlēs bungas uz Latvijas kultūras iestāžu un estrāžu skatuvēm
KP konstatē aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā