Daudzām palīdzības atbalsta programmām draud masveida ASV palīdzības samazināšana, pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) pagājušajā nedēļā uz 90 dienām apturēja visas ārvalstu palīdzības sniegšanu, tajā skaitā ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) sniegto palīdzību, lai izvērtētu to atbilstību viņa “Amerika pirmajā vietā” politikai, tādējādi satraucot globālās palīdzības grupas, kas ir atkarīgas no ASV finansējuma, otrdien, 28.janvārī, ziņo “Reuters”.
Humānās palīdzības organizācijas un ANO aģentūras apgalvo, ka, ja palīdzību iesaldēs uz visiem laikiem, to iespējas izdalīt pārtiku, sniegt pajumti un veselības aprūpi varētu tikt krasi ierobežotas.
ASV ir lielākais ieguldītājs globālajā humānajā palīdzībā, 2024.gadā piešķirot aptuveni 13,9 miljardus ASV dolāru, kas veido 42% no visas ANO uzskaitītās palīdzības.
Pēc tam, kad ASV samazināja finansējumu Starptautiskajai glābšanas komitejai, tika dots rīkojums slēgt klīnikas Taizemes bēgļu nometnēs, kurās atrodas 100 000 Mjanmas bēgļu, paziņoja palīdzības darbinieks.
Vašingtona paziņoja, ka dažās jomās, tostarp attiecībā uz ārkārtas pārtikas palīdzību, tā pieļaus izņēmumus, kā teikts paziņojumā, ar kuru iepazinās aģentūra “Reuters”.
Tā, piemēram, ārkārtas pārtikas palīdzība nav liegta vairāk nekā miljonam rohindžu bēgļu Bangladešā, teikts Bangladešas valdības paziņojumā. Tomēr citas palīdzības programmas, piemēram, atbalsts patvēruma nodrošināšanai, paliek iesaldēts, sacīja Bangladešā dzīvojošs palīdzības darbinieks.
Turklāt palīdzības samazināšana ietekmēs miljoniem cilvēku visā pasaulē nepieciešamo svarīgo medikamentu piegādi HIV, malārijas un tuberkulozes ārstēšanai, teikts citā ziņojumā, ar kuru iepazinās aģentūra “Reuters”.
Otrdien USAID līgumslēdzēji un partneri saņēma paziņojumus, kuros bija norādīts nekavējoties pārtraukt darbu.
Bijušais USAID vadītājs pasaules veselības jomā Atuls Gavande (Atul Gawande) nodēvēja situāciju par “katastrofālu”, brīdinot, ka “zāļu piegādes pie dzīvības tur 20 miljonus HIV inficēto cilvēku”.
Pasaules pārtikas programmas (WFP) Afganistānā direktore Hsjao-Vei Lī (Hsiao-Wei Lee) sacīja, ka ir noraizējusies par palīdzības iesaldēšanu, jo WFP finansējums jau tā ir nepietiekams un vairāk nekā seši miljoni afgāņu izdzīvo “tikai no maizes un tējas”. Pagājušajā gadā ASV piešķīra 4,7 miljardus ASV dolāru, kas veido 54% no WFP finansējuma.
Dažas nevalstiskās organizācijas, piemēram, “Freeland Foundation” Bangkokā, ir griezušās pie sabiedrības ziedojumiem, lai segtu palīdzības iesaldēšanas radīto līdzekļu trūkumu. Fonds ir izveidojis “GoFundMe” kontu, lai uzturētu savas savvaļas dzīvnieku aizsardzības programmas, kamēr 90 dienas ir iesaldēts finansējums, sakot, ka malumednieki un kontrabandisti turpinās savu darbību neatkarīgi no tā, vai finansējums ir vai nav.
Finansējuma iesaldēšana ir izraisījusi haosu USAID pārstāvniecībās un partnerorganizācijās, kur daudzas nav pārliecinātas, vai atlaist darbiniekus vai pārdot aktīvus. USAID ir arī saņēmusi norādījumus nesazināties ar partneriem, izņemot, lai informētu viņus par līdzekļu apturēšanu.
Citas aģentūras paziņoja, ka iesaldēšana to neskars. ANO Augstā komisāra bēgļu lietās pārstāvis Metjū Saltmaršs (Matthew Saltmarsh) teica, ka aģentūra nesaņem finansējumu no USAID.
Neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, kas saņem ārvalstu finansējumu valstīs ar autoritārām valdībām, var saskarties ar grūtībām izdzīvot, uzskata plašsaziņas līdzekļu brīvības aktīvisti.
Gruzijā parlamenta priekšsēdētājs Šalva Papuašvili no valdošās partijas “Gruzijas sapnis” atzinīgi novērtēja ASV palīdzības iesaldēšanu.
“Es biju patīkami pārsteigts, kad Trampa rīkojuma pamatā bija fakts, ka starptautiskā palīdzība dažos gadījumos tiek izmantota, lai radītu zināmu… haosu uz vietas, tostarp kaitējot ASV interesēm,” viņa teikto citēja Gruzijas plašsaziņas līdzekļi.
Saskaņā ar Starptautiskās sauszemes mīnu aizlieguma kampaņas datiem 2023.gadā ASV bija lielākais līdzekļu devējs cīņai pret sauszemes mīnām ar kopējo ieguldījumu 310 miljonu ASV dolāru apmērā, kas veido 39% no visa starptautiskā atbalsta. Sīrija, Mjanma, Ukraina un Afganistāna bija valstis, kurās visbiežāk dzīvību laupīja sauszemes mīnas.
Valsts departaments svētdien paziņoja, ka ASV valdībai kā nodokļu maksātāju naudas pārvaldītājai ir jāpārkoncentrējas uz ASV nacionālajām interesēm.
“Prezidents Tramps skaidri paziņoja, ka ASV vairs negrasās akli dalīt naudu, kas nesniedz nekādu labumu amerikāņu tautai. Ārvalstu palīdzības pārskatīšana un pārorientēšana smagi strādājošo nodokļu maksātāju vārdā ir ne tikai pareiza rīcība, bet arī morāls imperatīvs,” norādīja Valsts departaments.
Oksana Matijaša, valdes priekšsēdētāja NVO “Teach for Ukraine”, kas apmāca augstskolu absolventus un speciālistus par skolotājiem, lai uzlabotu izglītības sistēmu, sacīja, ka Ukrainas NVO sektorā pieaug panika.
“Ir iesaldēts ne tikai finansējums. Aiz katras dotācijas ir reāli cilvēki, kas strādā neiedomājamos apstākļos,” viņa rakstīja “LinkedIn”.
Lasiet arī: ES vēlas 2025.gadā paātrināt Ukrainas dalības pieteikumu
