Zviedrijas policija paziņoja, ka otrdien, 4.februarī, Erebrū pilsētā pieaugušo izglītības centrā notikušajā apšaudē nogalināti 11 cilvēku, un premjerministrs Ulfs Kristersons (Ulf Kristersson) šo dienu nosauca par “sāpīgu”, kas valstī ir līdz šim nāvējošākā apšaude, ziņo “Reuters”.
“Ir grūti aptvert šodienas notikumu mērogu,” Kristersons teica vakara preses konferencē.
Policijas priekšnieks Roberto Eids Forests (Roberto Eid Forest) preses konferencē paziņoja, ka nogalināti aptuveni desmit cilvēki, taču precīzs skaits nav skaidrs, uzbrukuma apmēru dēļ.
Policija paziņoja, ka, domājams, ka starp nogalinātajiem ir arī šāvējs.
Vēlāk vakarā policijas tīmekļa vietnē tika publicēts paziņojums: “Šobrīd šajā incidentā ir nogalināti 11 cilvēki. Ievainoto skaits joprojām nav skaidrs. Pašlaik mums nav informācijas par ievainoto personu stāvokli.”
Policija iepriekš brīdināja, ka bojāgājušo skaits varētu pieaugt, jo vairāki cilvēki ir ievainoti. Vairāki cietušie tika nogādāti slimnīcā, un vismaz četriem cilvēkiem tika veiktas operācijas.
Forests sacīja, ka policija uzskata, ka šāvējs darbojies vienatnē un nav aizdomās par terorismu, kā arī uzbrucēja motīvs nav zināms, taču izmeklēšana turpinās. Viņš sacīja, ka aizdomās turamais šāvējs iepriekš policijai nav bijis zināms.
“Mums ir liela nozieguma vieta… Mēs veicam vairākus izmeklēšanas pasākumus: sastādām nozieguma izdarītāja profilu, nopratinām lieciniekus,” sacīja Forests.
Savukārt trešdien Zviedrijas policija paziņoja, ka sociālajos medijos par masu apšaudi tiek izplatīti “kļūdaini stāsti”.
“Mēs vēlamies skaidri norādīt, ka, pamatojoties uz izmeklēšanas un izlūkošanas informāciju, pašlaik nav informācijas, kas norādītu uz to, ka vainīgais darbojies ideoloģisku motīvu vadīts,” īsā paziņojumā savā tīmekļa vietnē norādīja policija.
Šaušana notika Erebrū, aptuveni 200km uz rietumiem no Stokholmas. Plkst. 12.33 pēc vietējā laika policija saņēma ziņu par apšaudi Risbergskas skolā – pieaugušo izglītības centrā. Šī ēka atrodas pilsētiņā, kurā atrodas arī citas skolas.
Premjerministrs Ulfs Kristersons paziņoja, ka tā bija “smagākā masu apšaude Zviedrijas vēsturē”.
Karalis Kārlis XVI Gustavs izteica līdzjūtību. “Es un mana ģimene bijām dziļi sāpināti, kad saņēmām ziņu par briesmīgo zvērību Erebrū,” viņš sacīja.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) pauda līdzjūtību vietnē “X”, sakot: “Šajā tumšajā stundā mēs esam kopā ar Zviedrijas iedzīvotājiem.”
Daudzi Zviedrijas pieaugušo skolu sistēmas skolēni ir imigranti, kas vēlas uzlabot pamatizglītību un iegūt diplomus, lai palīdzētu viņiem atrast darbu valstī, vienlaikus apgūstot arī zviedru valodu.
Zviedrija cīnās vardarbības vilni, ko izraisījusi bandu noziedzība, kuras dēļ desmit miljonu iedzīvotāju lielajā valstī pēdējos gados reģistrēts visaugstākais vardarbības ar šaujamieročiem līmenis uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā.
Tomēr uzbrukumi ar letālu iznākumu skolās notiek reti.
Saskaņā ar Zviedrijas Nacionālās noziedzības novēršanas padomes datiem no 2010. līdz 2022.gadam septiņos uzbrukumos skolās tika nogalināti desmit cilvēki.
Zviedrijā, ņemot vērā Eiropas standartus, ir augsts ieroču īpašnieku skaits, kas galvenokārt saistīts ar medībām, lai gan tas ir daudz zemāks nekā ASV, savukārt bandu noziedzības vilnis ir izcēlis nelegālo ieroču lielo izplatību.
Lasiet arī: Polijā avarējis “Ecolines” autobuss, kurā atradās arī Latvijas pilsoņi – vairāki cietušie
