Lietuva nolēma pastiprināt tiesu aizsardzību; Viļņas mērs, aizsardzības finansēšanai, ierosina pārdot neizmantoto zemi
Lietuvas prokurors pieprasa 5,5 gadu cietumsodu nekārtību cēlējam
Tiesas prāvā par 2021.gadā pie Lietuvas parlamenta ēkas notikušajām nekārtībām prokurors pieprasa Antanam Kandrotam (Antanas Kandrotas), kurš jau ir notiesāts par finanšu noziegumiem, piespriest piecu gadu un piecu mēnešu cietumsodu. Prokurors Romualds Betingis (Romualdas Betingis) ceturtdien, 6.februārī, Viļņas pilsētas rajona tiesai paziņoja, ka ierosina šo sodu apvienot ar esošo cietumsodu, ko Kandrots, pazīstams ar iesauku Celofāns (Celofanas), pašlaik izcieš par finanšu noziegumiem. Prokurors ierosināja piespriest četru gadu cietumsodu dažādu protestu dalībniekam Andrejam Lobovam un trīs gadu cietumsodu MMA cīkstonim Arnoldam Misūnam (Arnoldas Misiūnas). Aptuveni 5 000 cilvēku 2021.gada 10.augustā pulcējās pie parlamenta ēkas, lai protestētu pret valdības plāniem noteikt ierobežojumus cilvēkiem, kuri nav ieguvuši imunitāti pret koronavīrusu vai kuriem nav negatīvu testu rezultātu. Vakarā mītiņš kļuva vardarbīgs, dažiem protestētājiem bloķējot izejas no parlamenta un metot pudeles un signālraķetes uz policistiem.
Prezidents ir pārliecināts, ka Baltijas elektrotīklu sinhronizācija noritēs bez sarežģījumiem
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ir pārliecināts, ka Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Rietumeiropas sistēmu šajā nedēļas nogalē noritēs bez sarežģījumiem un patērētāji šo pāreju diez vai pamanīs. “Gribu visus mierināt, ka viss ir rūpīgi pārdomāts un visi scenāriji ir ņemti vērā, un es nešaubos, ka sinhronizācijas process būs raits. Cilvēki to neizjutīs ne rēķinos, ne kādās neērtībās,” viņš ceturtdien, 6.februārī, sacīja žurnālistiem. Pēc prezidenta teiktā, pieslēgšanās Rietumeiropas tīklam ļaus attīstīt jaunas atjaunojamās enerģijas jaudas, padarot Lietuvu pievilcīgāku investoriem šajā nozarē.
“Delfi” īpašnieks mēģina pārdot “lrytas.lt”
Tuvojoties Lietuvas Konkurences padomes sprieduma pasludināšanai par Igaunijas mediju grupas “Ekspress Grupp”, kas Baltijas valstīs pārvalda “Delfi” ziņu vietnes, veikto ziņu vietnes “lrytas.lt” iegādi, vairāki avoti biznesa ziņu portālam “vz.lt” apstiprināja, ka “Delfi” īpašnieks cenšas pārdot “lrytas.lt”. Arī “Lrytas.lt” izpilddirektors Tautvīds Mikalajūns (Tautvydas Mikalajūnas) uzraudzības iestādes spriedumu sagaida šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā, ceturtdien, 6.februārī, sacīja Mikalajūns portālam “vz.lt”. 2023.gada decembrī konkurences uzraugs konstatēja, ka “Ekspress Grupp” ir pārkāpusi Konkurences likumu, iegādājoties “lrytas.lt” mājaslapu, par to nepaziņojot iestādei un nesaņemot tās atļauju. Igaunijas uzņēmumam tika uzlikts naudas sods 140 000 eiro apmērā un uzdots divu mēnešu laikā izbeigt pārkāpumu vai atjaunot iepriekšējo stāvokli, vai novērst pārkāpuma sekas. Uzņēmums “Ekspress Grupp” vērsās tiesā un lūdza uz laiku apturēt rīkojuma izpildi. Tomēr Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa februārī noraidīja uzņēmuma lūgumu.
Iekšlietu ministrs ierosina uzņemt daļu migrantu un maksāt ES solidaritātes nodevu
Iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs trešdien, 5.februārī, paziņoja, ka, lai risinātu jautājumu par nelegālo migrantu uzņemšanu Lietuvā, var izmantot abus Eiropas Savienības (ES) piedāvātos variantus – maksāt daļu solidaritātes nodevas un uzņemt daļu migrantu. “Viņu uzņemšana vai maksāšana atrisina vienu situāciju, bet izraisa citu. Mēs varam darīt abus variantus un uzņemt daļu migrantu un par daļu no viņiem samaksāt solidaritātes nodevu,” žurnālistiem sacīja Kondratovičs. Pagājušajā gadā ES pieņēma paktu par migrāciju un patvērumu, kas dalībvalstīm uzliek par pienākumu dalīt migrantu slogu ar valstīm, kuras kļūst par pirmo pieturvietu iebraucējiem ES. Paktā ir paredzēta arī iespēja valstīm palīdzēt ar tehniskiem līdzekļiem, kas tiktu uzskatīti par daļu no to solidaritātes. Saskaņā ar jauno kārtību Lietuvai katru gadu būtu jāuzņem aptuveni 158 migranti, kas ieceļo ES, vai arī jāmaksā 3,16 miljoni euro.
Prezidenta padomnieks apgalvo, ka aizsardzības finansējuma uzlabošanai nepieciešama 3,5-4% ekonomikas izaugsme
Lietuvas ekonomikai jāaug vismaz par 3,5-4% gadā, lai līdz 2030.gadam palielinātu aizsardzības izdevumus līdz 5-6% no IKP un izveidotu valsts militāro divīziju, vienlaikus palielinot iedzīvotāju ienākumus, trešdien, 5.februārī, paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks Vaids Augustinavičus (Vaidas Augustinavičius). Viņš akcentēja, ka nav citu veidu, kā palielināt budžeta ieņēmumus, kā vien ar lielāku IKP pieaugumu. Janvārī prezidenta vadītā Valsts aizsardzības padome izvirzīja mērķi no 2026. līdz 2030.gadam aizsardzībai ik gadu atvēlēt 5-6% no IKP. Valsts vadītāji cer, ka lielāko daļu nepieciešamā finansējuma varēs nodrošināt, izmantojot ES mēroga vienošanos par kopīgu aizņemšanos.
Lietuvas TS-LKD lūdz prezidentam rosināt aizsardzības vienošanās atjaunināšanu
Opozīcijā esošā konservatīvā Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD) ir vērsusies pie prezidenta Gitana Nausēdas, lūdzot viņu ierosināt, spēkā esošā valsts politisko partiju panāktā aizsardzības vienošanās atjaunināšanu. Partijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Radvile Morkūnaite-Mikuleniene (Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė) sacīja, ka aicinājums prezidentam nosūtīts, reaģējot uz neseno Valsts aizsardzības padomes lēmumu ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus turpmāko piecu gadu laikā. Viņa sacīja, ka līdzīgi aicinājumi ir izskanējuši arī no valdošajiem sociāldemokrātiem un demokrātiem “Lietuvas vārdā”. TS-LKD ir nobažījusies arī par to, ka partija “Nemuna rītausma” ir daļa no valdošā bloka, jo tās līderis Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis) “noniecina atbalstu Ukrainai, diskreditē Lietuvu tās partneru acīs un mazina mūsu aizsardzības finansējuma nozīmi”, kas varētu kļūt par šķērsli izvirzīto mērķu īstenošanai, sacīja TS-LKD priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.
Lietuva pastiprinās tiesu aizsardzību
Lietuvā tiks pastiprināta tiesu aizsardzība, lai padarītu tiesnešu darbu drošāku. Saskaņā ar plānu policija sašaurinās policistu patrulēšanas zonas, pietuvinot tās tiesām, savukārt tiesu pagaidu nolēmumi krimināllietās tiks pieņemti attālināti vai rakstiski, otrdien, 4.februārī, paziņoja Tieslietu ministrija. Šādus lēmumus pieņēma starpinstitūciju darba grupa tiesu un tiesnešu aizsardzības jautājumos, ko ministrs steidzami izveidoja, reaģējot uz 16.janvārī Kauņas rajona tiesā notikušo incidentu, kad apsūdzētais uzbruka tiesnesim.
Lietuva par sankciju pārkāpumiem aiztur Baltkrievijas pilsoņus un 17 kravas automašīnas
Lietuvas Muitas krimināllietu dienests (MKD) ir veicis kratīšanas Viļņā un Rudaminā un aizturējis 17 kravas automašīnas un 15 puspiekabes 1,5 miljonu eiro vērtībā, veicot izmeklēšanu saistībā ar spēkā esošo starptautisko sankciju pārkāpumiem, otrdien, 4.februārī, paziņoja dienests. Kopumā tika konfiscēti 18 transportlīdzekļi un atrastas arī kontrabandas cigaretes. Tika aizturēti divi Baltkrievijas un divi Lietuvas pilsoņi. MKD uzsāka izmeklēšanu, pamatojoties uz aizdomām, ka uzņēmumi pārvadāja dažādus transportlīdzekļus uz Krieviju un Baltkrieviju, pārkāpjot noteiktās starptautiskās sankcijas. Transportlīdzekļi tika izvesti, izmantojot dažādus ieganstus, un ir aizdomas, ka šādā veidā Krievijā un Baltkrievijā kopumā nonāca 30 transportlīdzekļi, tostarp kravas automašīnas un puspiekabes, kā arī luksusa klases automašīnas, piemēram, 2024.gada BMW X3, BMW X5, BMW X6, BMW X7, “Mercedes-Benz G-Class” un citi modeļi. Šo transportlīdzekļu kopējā aptuvenā vērtība varētu sasniegt 1,7 miljonus eiro. Kopumā izmeklēšanas laikā Lietuvā tika aizturētas 17 kravas automašīnas un 15 puspiekabes aptuveni 1,5 miljonu eiro vērtībā.
Lietuva uz robežas ar Baltkrieviju attur 48 nelegālos migrantus
Lietuvas robežsargi pēdējo 24 stundu laikā ir atturējuši 48 migrantus, kas otrdien, 4.februārī, mēģināja nelegāli šķērsot valsti no Baltkrievijas, paziņoja Valsts robežsardzes dienests (VRD). Tas ir lielākais skaits ārvalstnieku, kuriem atteikta ieceļošana uz robežas kopš 2023.gada oktobra. Kā informēja VRD preses pārstāvis Ģiedrus Mišutis (Giedrius Mišutis), Lietuvā nelegāli šķērsot robežu mēģināja vairākas ārvalstnieku grupas. Lielākā daļa no viņiem – aptuveni 40 cilvēki –, pamanījuši Lietuvas robežsargus, pagriezās atpakaļ un devās tālāk uz Baltkrieviju. Robežsargi ziņoja, ka vairākiem migrantiem bija līdzi šķēres. Nevienam no astoņiem cilvēkiem nebija personu apliecinošu dokumentu, un viņi visi apgalvoja, ka ir Afganistānas pilsoņi. 2021.gadā Lietuvā no Baltkrievijas nelegāli ieceļoja gandrīz 4 200 nelegālo migrantu. Tomēr lielākā daļa no viņiem aizbēga no Lietuvas, tiklīdz viņiem tika atļauts brīvi pārvietoties.
Viļņas mērs aizsardzības finansēšanai ierosina pārdot neizmantoto zemi un uzņēmumu akcijas
Viļņas mērs Valds Benkunsks (Valdas Benkunskas) pirmdien, 3.februārī, ierosināja pārdot neizmantoto valsts zemi un valstij piederošās uzņēmumu akcijas, lai iegūtu naudu aizsardzības izdevumu būtiskai palielināšanai. Šo zemi varētu pārdot blakus esošo zemes gabalu īpašniekiem, sacīja mērs, lēšot, ka no šādiem zemes gabaliem varētu iegūt no 80 līdz 220 miljoniem eiro un līdz pat 400 miljoniem eiro, ja tiktu uzlabots tiesiskais regulējums. Par vēl vienu finansējuma avotu varētu kļūt valstij piederošie uzņēmumi, sacīja Benkunsks.
