Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” valde brīvprātīgi vienojusies uz laiku daļēji atteikties no savām fiksētajām algām, samazinot tās par 40%, līdz brīdim, kad veiksmīgi tiks īstenots akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), informēja “airBaltic” pārstāvji.
“airBaltic” valdē strādā kompānijas izpilddirektors Martins Gauss, kurs ir valdes priekšsēdētājs, finanšu direktors Vitolds Jakovļevs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.
Valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka 2023.gadā “airBaltic” valdes priekšsēdētāja amatā Gauss saņēma 828 942 eiro, Jakovļevs “airBaltic” valdes locekļa amatā – 339 310 eiro, bet Cālītis – 314 204 eiro.
Aviokompānijā norāda, ka IPO ir viens no “airBaltic” stratēģiskajiem prioritārajiem mērķiem, kas stiprinās uzņēmuma finanšu noturību un nodrošinās tālāko izaugsmi, kā arī brīvprātīgais algas samazinājums atspoguļo valdes pārliecību par “airBaltic” vērtību ilgtermiņā.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs piebilst, ka šis lēmums skaidri parāda valdes pārliecību par lidsabiedrības nākotni un apņēmību nodrošināt veiksmīgu IPO.
“Viņu līderība ir izšķiroša, lai mēs veiksmīgi virzītos uz priekšu ar šo nozīmīgo pavērsienu “airBaltic” attīstībā. Lidsabiedrības padome pilnībā atbalsta šo iniciatīvu un turpinās nodrošināt veiksmīgu transformāciju, “airBaltic” kļūstot par biržā kotētu uzņēmumu,” piebilst Martinovs.
“airBaltic” mērķis ir nostiprināt pozīciju kā vadošajai lidsabiedrībai Baltijas reģionā un vienai no visstraujāk augošajām lidsabiedrībām Eiropā. Vienlaikus uzņēmums uzrauga kapitāla tirgus un globālās aviācijas nozares attīstību, lai nodrošinātu, ka IPO tiek sākts optimālā laikā, lai veicinātu vislielāko iespējamo vērtību.
LETA jau ziņoja, ka par “airBaltic” pagaidu padomes priekšsēdētāju iecelts aktīvu pārvaldības uzņēmuma “INVL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Martinovs, bet par pagaidu padomes locekli – Zviedrijas lidostu operatorkompānijas “Swedavia” padomes loceklis Lars Midlands. Darbu padomē saglabā arī mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.
Tāpat 11.februārī akcionāru sapulcē apstiprināts, ka “airBaltic” pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka “airBaltic” pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
Jau ziņots, ka 29.janvārī tika panākta vienošanās starp Satiksmes ministriju (SM), “airBaltic” un Vācijas aviokompāniju “Lufthansa Group”, kas paredz “Lufthansa” grupas investīcijas “airBaltic” 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu “Lufthansa Group” saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību, kā arī investoram tiks nodrošināta vieta “airBaltic” padomē. Vēlāk, pēc potenciālā “airBaltic” IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO “Lufthansa Group” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa Group” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja (“Bundeskartellamt”) atļauja.
Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
“airBaltic” 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
“airBaltic” auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva 33,852 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Līdz paredzamo izmaiņu reģistrēšanai Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.