ASV prezidenta Donalda Trampa pēdējo dienu izteikumi saistībā ar karu Ukrainā, kā arī telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, šokējuši sabiedrību visā pasaulē. Ar ko šāda retorika ir saistīta un kas būtu jādara mums, latviešiem, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju Tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Tā pirmā lieta, kas jāsaprot – mums jāizdara viss iespējamais, lai sameklētu kontaktus ar Donalda Trampa administrāciju un spētu nokomunicēt mūsu pasaules redzējumu,” saka Filips Rajevskis. Pēc viņa domām šobrīd viena no galvenajām problēmām ir tieši atbilstošu kontaktu trūkums ar Trampa administrāciju.
“Viens ir stāstīt, ka Tramps dara kaut ko nepareizi un kritizēt viņu, pavisam cits kaut ko darīt, lai lietas mainītu. Savukārt, lai kaut ko mainītu, jāatrod iespēja, caur ko to darīt. Kādi ir tie līdzekļi vai sakari, lai mūsu ziņa, ka mūs kaut kas satrauc, nonāktu Trampa ausīs,” pauž politologs.
“Kopš Donalda Trampa pirmās administrācijas laikiem esam pierādījuši, ka spējam ne vien ieklausīties, bet arī reaģēt uz jautājumiem, kas skar mūsu valsts drošību. Ja viņa pirmās prezidentūras laikā Latvijā bija noteikts, ka finansējums valsts aizsardzībai nedrīkst būt mazāks par diviem procentiem no IKP, tad tagad esam paredzējuši četrus, pat piecus procentus no iekšzemes kopprodukta, un ir ārkārtīgi svarīgi, lai tas tiktu nokomunicēts. Jāparāda, ka nopietni ņemam vērā viņa teikto – ja jūs paši sevi nesargāsiet, tad arī mēs jūs nesargāsim, – un stiprinām savas valsts aizsardzības spējas. Proti, Latvija ļoti nopietni dara visu, lai sevi sargātu, vienkārši pretinieks ir cita lieluma.”
Taujāts, cik lielā mērā Latvijai būtu jārūpējas par šādiem komunikācijas kanāliem, Filips Rajevskis atbild, ka tas jādara visos līmeņos. “Protams, vislabākais būtu, ja mums, kā Latvijai, būtu savs kanāls saziņai, bet svarīgs ir arī Baltijas un Eiropas līmenis. “Citādi var sanākt arī tā, ka Eiropa sev svarīgos jautājumus ar Ameriku sakārto, to izdara arī mūsu Baltijas kolēģi, bet mēs paliekam vieni paši ar palestīniešiem, antiizraēlisku pozīciju un savu vēstnieku Kubā,” sarkastiski bilst politologs.
Filips Rajevskis arī atzīst, ka Lielbritānijas ekspremjeram Borisam Džonsonam bijusi taisnība sakot, ka Trampa izteikumi lielā mērā domāti kā līdzeklis eiropiešu mudināšanai uz rīcību.
“Viņš tādos neparastos veidos mēģina mobilizēt Eiropu un nevar nepiekrist, ka Eiropai ir jāmobilizējas. Liekot roku uz sirds pajautāsim – vai Eiropa ir izdarījusi visu, lai palīdzētu ukraiņiem šajā karā? Mēs, Latvija, tiešām esam izdarījuši visu un vairāk, bet atļaušos teikt, un arī Tramps to saka, Eiropa ne tuvu nav izdarījusi visu, lai palīdzētu Ukrainai un pati sev.”
Komentējot viedokli, ka Trampa izteikumus par karu Ukrainā un šīs valsts prezidentu Volodimiru Zelenski lielā mērā iniciējis Zelenska atteikums retzemju metālu darījumam, Filips Rajevskis norāda, ka visas sarunas par retzemju metāliem ukraiņiem dod tikai plusus. “Ja retzemju metālus Ukrainā raks amerikāņi, tas viennozīmīgi būs daudz labāk, nekā ja to darīs krievi. Labā ziņa ir arī tā, ka šie metāli galvenokārt atrodas Krievijas okupētajās teritorijās un to ieguvei šīs teritorijas būtu pa ceļam jāatbrīvo,” saka politologs.
