Pāvests Francisks, kurš kritiskā stāvoklī cīnās ar abpusējo pneimoniju, slimnīcā pavadīja “labu” nakti, gulēja un atpūšas, pirmdien, 24.februārī, paziņoja Vatikāns, bet pasaule ir satraukta, gaidot ārkārtas ziņu – pāvesta nāve, raksta “Politico“.
Francisks, kurš jaunībā zaudēja daļu plaušu elpceļu infekcijas dēļ un kuru pēdējā laikā ir nomocījusi slikta veselība, pagājušajā gadā apstiprināja sev vienkāršotas bēres, atsakoties no dažiem aizvēsturiskiem rituāliem un ceremonijām, kas notiek, pāvestam aizejot mūžībā.
Taču viņa nāve, lai arī kad tā iestāsies, tik un tā nekavējoties aizsāks stingri izstrādātu notikumu virkni, kas izkopta gadsimtu un simtiem mirušo pāvestu laikā. Dažas Vatikāna tradīcijas aizsākās jau Senajā Romā.
Nāves fakts
Tradicionāli pāvesta nāvi apstiprina kamerlengo jeb Vatikāna augstākā amatpersona. Pašlaik šo amatu ieņem Īrijā dzimušais kardināls Kevins Farels (Kevin Farrell).
Ja tradīcija saglabāsies, tieši Farels būs tas, kurš apmeklēs pāvesta Franciska ķermeni viņa privātajā kapelā un sauks viņa vārdu, lai viņu pamodinātu. Mūsdienās tas lielākoties ir ceremoniāls pasākums, jo ārsti būs apstiprinājuši pontifika nāvi.
Pēc tam tiks iznīcināts pāvesta zīmoggredzens, tādējādi iezīmējot viņa valdīšanas beigas, un tiks slēgti pāvesta apartamenti. Kamerlengo informēs Kardinālu kolēģiju, un tikai tad pasaulei tiks oficiāli paziņots par pāvesta nāvi.
Sēru periods
Pēc pāvesta nāves sāksies deviņu dienu sēru periods, kas tiek dēvēts par “Novendiāli”, kas sākotnēji bija Senās Romas tradīcija. Arī Itālijā parasti tiek izsludināts valsts sēru periods.
Viņa ķermenis, svētīts, tērpts pāvesta tērpā, tiks izstādīts Svētā Pētera bazilikā publiskai apskatei, kur cilvēki un augstās amatpersonas varēs izrādīt cieņu. Agrāk pāvesta mirstīgās atliekas tika izstādītas uz paaugstinātas platformas, ko dēvē par katafalku, bet Franciska vienkāršotajās bērēs viņš tiks guldīts atvērtā zārkā bez tik lielas pompozitātes un greznības.
Svētā Pētera bazilikā un visā katoļu pasaulē notiks ikdienas lūgšanu dievkalpojumi un Rekviēma mises. Šajā laikā Vatikānā iestājas periods, ko sauc par “sede vacante”, kas nozīmē “sēdvieta ir brīva” un, kurā kardinālu kolēģija uz laiku pārvalda valsti, līdz tiks ievēlēts jauns pāvests.
Apbedīšana
Pāvesta bēres, visticamāk, notiks Svētā Pētera laukumā četras līdz sešas dienas pēc viņa nāves, un uz dievkalpojumu Vatikānā sapulcēsies sērotāji. Tās vadīs Kardinālu kolēģijas dekāns, pašlaik 91 gadu vecais itālis Džovanni Batista Re (Giovanni Battista Re).
Tradicionāli pāvests tiek apglabāts Vatikāna grotās – pavēstu kapenēs zem Svētā Pētera bazilikas, taču pāvests Francisks 2023.gadā intervijā sacīja, ka izvēlējās tikt apglabāts Svētās Marijas Madžores bazilikā Romā, kas ir viena no viņa iecienītākajām baznīcām, tādējādi viņš kļūs par pirmo pāvestu gadsimta laikā, kurš tiek apglabāts ārpus Vatikāna.
Viņš tiks apglabāts vienā zārkā, kas izgatavots no koka un cinka, atšķirībā no iepriekšējiem pāvestiem, kuri tika apglabāti trijos ligzdotos zārkos. Francisks, visticamāk, tiks apglabāts ar “rogito” – dokumentu, kurā aprakstīta viņa dzīve un pāvesta amats, līdzīgi kā tas, kas tika ievietots Benedikta XVI zārkā.
Vēlēšanas
Divas līdz trīs nedēļas pēc pāvesta bēru ceremonijas, Siksta kapelā pulcēsies kardinālu kolēģija, lai noturētu konklāvu – ļoti slepenu jaunā pāvesta ievēlēšanas procesu. Teorētiski uz pāvesta amatu var pretendēt jebkurš kristīts Romas katoļu vīrietis, taču pēdējo 700 gadu laikā pāvests vienmēr ir ticis izvēlēts no kardinālu kolēģijas
Lielākā daļa no 266 vēsturē ievēlētajiem pontifikiem ir bijuši eiropieši. Pāvests Francisks, kurš dzimis Argentīnā kā Horhe Mario Bergoljo, ir pirmais pontifiks 1 300 gadu laikā, kurš nav eiropietis.
Kandidāti uz pāvesta amatu neveic atklātu priekšvēlēšanu kampaņu. Kardinālus, kuriem ir labas izredzes kļūt par pāvestu, sauc par “pāvestējamiem”.
Balsošanas dienā Siksta kapela ar slavenajiem Mikelandželo gleznotajiem griestiem ir slēgta, un kardināli, kuri ir devuši slepenības zvērestu, ir tur ieslēgti. Tiesības balsot ir tikai tiem kardināliem, kas jaunāki par 80 gadiem. Aptuveni 120 kardināli aizklāti balsos par savu izvēlēto kandidātu, ierakstot vārdu biļetenā un ievietojot to uz altāra novietotajā kausā.
Ja neviens kandidāts nesaņem nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu, notiek vēl viena balsošanas kārta. Vienas dienas laikā var notikt līdz pat četrām kārtām. Konklāvs, kas 2013.gadā ievēlēja pāvestu Francisku, ilga aptuveni 24 stundas un notika pieci balsojumi, taču šis process var ilgt ilgāk; 13.gadsimtā tas ilga aptuveni trīs gadus, bet 18.gadsimtā – četrus mēnešus.
Kad biļeteni ir saskaitīti, tos sadedzina krāsnī Siksta kapelas iekšpusē, ko iepriekš uzstādīja Vatikāna ugunsdzēsēji. Otrā krāsnī sadedzina ķīmisku vielu, kas caur skursteni sūta dūmu signālu: melni dūmi nozīmē, ka jaunais pāvests nav izvēlēts, balti dūmi – ka pāvests ir izvēlēts.
Jaunais pāvests
Kad pāvests ir izvēlēts, tradicionāli kardinālu kolēģijas pārstāvis no Svētā Pētera bazilikas galvenā balkona nolasa paziņojumu latīņu valodā “Habemus papam”, kas nozīmē – “Mums ir pāvests”.
Tad tikko ievēlētais pāvests, izvēlējies pāvesta vārdu (visdrīzāk tādu, kas godina kādu svēto, vai priekšgājēju) un, uzvilcis baltu mantiju, iziet uz balkona, lai teiktu savu pirmo uzrunu. Un līdz ar to katoļu pasaulei ir jauns vadītājs.
Līdztekus baznīcas mācības un morāles noteikšanai pāvestam ir ievērojama diplomātiska un politiska vara pasaules politikā, viņš darbojas kā starpnieks globālos konfliktos un vada humānās palīdzības pasākumus
Lielākā daļa pāvestu kalpo līdz pat savai nāvei. Pāvests Benedikts XVI, kurš 2013.gadā 85 gadu vecumā atkāpās no amata veselības pasliktināšanās dēļ, bija pirmais pontifiks 600 gadu laikā, kurš atkāpās no amata.
Lasiet arī: Vatikāns ziņo, ka pāvests Francisks ir slimnīcā ar abpusējo pneimoniju, kas sarežģī viņa ārstēšanu
