Saskaņā ar vairākiem plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem ASV un Ukraina ir vienojušās par derīgo izrakteņu nolīguma nosacījumiem, kas bija galvenais no Kijivas centieniem iegūt Vašingtonas atbalstu jau trīs gadus ilgušajā karā ar Krieviju, prezidentam Donaldam Trampam (Donald Trump) mēģinot panākt ātru kara izbeigšanu un to varētu parakstīt jau šonedēļ, otrdien, 25.februārī, ziņo “Politico”.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien norādīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ varētu doties uz Vašingtonu, lai parakstītu vienošanos, un žurnālistiem sacīja: “Es dzirdēju, ka viņš ieradīsies piektdien. Protams, es piekrītu, ja viņš to vēlas.”
“Mēs patiešām esam vienojušies par to ar vairākiem labiem grozījumiem un uzskatām to par pozitīvu rezultātu,” BBC sacīja Ukrainas amatpersona, nesniedzot sīkāku informāciju.
Ukrainas laikraksts “Economic Pravda” citēja 24.februāra darījuma versiju, kas paredzēja, ka
Kijiva 50% ieņēmumu no valstij piederošajiem dabas resursiem iemaksās “Rekonstrukcijas ieguldījumu fondā”, kas investēs Ukrainā.
Īpaši jāatzīmē, ka nolīgumā nav iekļauta Amerikas drošības garantiju Ukrainai, uz ko, kā ziņots, Kijiva uzstāja, vai ieroču piegādes turpināšanu, bet tajā apgalvots, ka ASV vēlas, lai Ukraina būtu “brīva, suverēna un droša”.
Taču tajā nav minēta arī 500 miljardu ASV dolāru summa, ko Tramps pieprasīja kā kompensāciju par Vašingtonas atbalstu Kijivai, lai tā spētu aizstāvēties pret Maskavas iebrukumu.
Jautāts, ko Ukraina saņems apmaiņā pret darījuma noslēgšanu, Tramps norādīja uz ASV jau piegādāto palīdzību, kā arī “daudz… militārā aprīkojuma un tiesības cīnīties tālāk”.
Jautāts, cik ilgi ASV turpinās piegādāt ieročus Kijivai, Tramps atbildēja: “Tas varētu turpināties kādu laiku, un varbūt līdz brīdim, kad mums būs vienošanās ar Krieviju.”
Zelenskis jau iepriekš atteicās parakstīt divus Trampa administrācijas piedāvātos nolīgumu projektus, sakot, ka to noteikumi, kuros, kā ziņoja laikraksts “New York Times”, bija paredzēts, ka Kijiva atsakās no minerālu, naftas un gāzes ieņēmumiem, kā arī ienākumiem no ostām un citas infrastruktūras 500 miljardu ASV dolāru apmērā, ir pārāk bargi.
“Es neparakstīšu to, kas būs jāatmaksā vēl desmit ukraiņu paaudzēm,” svētdien preses konferencē sacīja Zelenskis.
Taču Tramps pirmdien uzstāja, ka “galīgais darījums” ir “ļoti tuvu” un ka tas ietvers “retzemju metālus un dažādas citas lietas”.
Ukrainā ir milzīgas kritiski svarīgu elementu un minerālu atradnes, sākot no litija līdz titānam, kas ir ļoti svarīgi moderno tehnoloģiju ražošanā un ir ļoti pieprasīti globālajā cīņā par resursiem.
Kremlis otrdien paziņoja, ka Krievijai ir daudz derīgo izrakteņu atradņu un ka tā ir gatava slēgt darījumus par to ieguvi pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins norādīja uz šādas sadarbības iespēju ar ASV, piedāvājot minerālus Krievijā un Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā.
Arī Eiropas Savienība piedāvāja Ukrainai savu “abpusēji izdevīgu” vienošanos par “svarīgākajiem materiāliem”.
Lasiet arī: Pēc spekulācijām un kritikas – Ukrainas parlaments apstiprina Zelenska leģitimitāti
