Krievija ir iesniegusi ASV prasību sarakstu, lai noslēgtu vienošanos par kara izbeigšanu pret Ukrainu un atjaunotu attiecības ar Vašingtonu. Nav skaidrs, ko tieši Maskava ir iekļāvusi savā sarakstā un vai tā ir gatava iesaistīties miera sarunās ar Kijivu pirms to pieņemšanas. Krievijas un ASV amatpersonas apspriedušas nosacījumus tiešās un virtuālās sarunās pēdējo trīs nedēļu laikā, ziņo divas personas, kas ir iepazinušās ar šo jautājumu, trešdien, 12.martā, raksta “Reuters“.
Viņi Kremļa nosacījumus raksturoja kā plašus un līdzīgus prasībām, ko tas jau iepriekš izvirzījis Ukrainai, ASV un NATO.
Nosacījumi ietver Kijivas neiekļaušanu NATO, piekrišanu neizvietot Ukrainā ārvalstu karaspēku un okupēto teritoriju starptautisku atzīšanu.
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) gaida Putina paziņojumu par to, vai viņš piekritīs 30 dienu pamieram, kuru Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien atzina par pirmo soli miera sarunu virzienā.
Prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV amatpersonas trešdien devušās uz Krieviju, lai apspriestu ASV un Ukrainas vienošanos.
“Cerams, ka mums izdosies panākt piekrišanu pamieram no Krievijas,” Tramps sacīja žurnālistiem Ovalajā kabinetā. “Esmu saņēmis dažus pozitīvus signālus, taču pozitīvs signāls neko nenozīmē. Šī ir ļoti nopietna situācija.”
Tramps sacīja, ka pamiers būtu lietderīgs Krievijai, taču norādīja, ka tas Krievijai varētu radīt arī daudz negatīvu seku, taču sīkāk to nepaskaidroja.
Putina apņemšanās attiecībā uz iespējamo pamiera vienošanos joprojām ir neskaidra, jo sīkākas detaļas vēl nav precizētas.
Otrdien Putins, tērpies sev neierasti militārajā formas tērpā, apmeklēja Kurskas komandpunktu, pirmo reizi, kopš tā daļu okupēja Ukraina. Tur viņš mudināja savus spēkus “pēc iespējas īsākā laikā” izspiest ukraiņus.
“Es paļaujos uz to, ka visi mūsu vienību kaujas uzdevumi tiks izpildīti un Kurskas apgabala teritorija drīzumā tiks pilnībā atbrīvota no ienaidnieka,” viņš sacīja.
Putins piebilda, ka sagūstītie Ukrainas kaujinieki tiks “uzskatīti par teroristiem saskaņā ar Krievijas Federācijas likumiem”.
Maskava jau gadiem ilgi ir atkārtoti pieprasījusi ierobežot ASV un NATO militārās darbības Austrumeiropā un Vidusāzijā.
2021.gada beigās un 2022.gada sākumā, kad Krievijas karaspēks pulcējās pie Ukrainas robežas, šīs prasības tika apspriestas ar Baidena administrāciju. Lai gan ASV noraidīja dažas no tām, tās sadarbojās ar Krieviju attiecībā uz citām, lai mēģinātu novērst iebrukumu, liecina ASV valdības dokumenti, taču sarunas cieta neveiksmi, un Krievija uzbruka.
ASV un Krievijas amatpersonas pēdējās nedēļās ir paziņojušas, ka vienošanās projekts, ko Vašingtona, Kijiva un Maskava apsprieda Stambulā 2022.gadā, varētu būt sākuma punkts miera sarunām.
Tajās Krievija pieprasīja, lai Ukraina atsakās no savām NATO ambīcijām un piekrīt pastāvīgam no kodolieročiem brīvas valsts statusam. Tā arī pieprasīja veto tiesības attiecībā uz to valstu darbībām, kuras vēlas palīdzēt Ukrainai kara gadījumā.
Trampa administrācija nav precizējusi savu pieeju sarunām ar Maskavu, kas ietver atsevišķas diskusijas par ASV un Krievijas attiecībām un Ukrainas miera līgumu.
ASV amatpersonas šķiet sašķeltas.
ASV sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) Stambulas sarunas nosauca par “pārliecinošām un saturīgām” un iespējamu “ceļvedi” mieram. Tomēr Trampa galvenais Ukrainas un Krievijas sūtnis ģenerālis Kīts Kellogs (Keith Kellogg) noraidīja šo vienošanos, sakot: “Es domāju, ka mums ir jāizstrādā kaut kas pilnīgi jauns.”
Eksperti norāda, ka Krievijas prasības nav saistītas tikai ar Ukrainu, bet arī ar nolīgumu veidošanu ar Rietumiem. Maskava jau gadiem ilgi ir pieprasījusi ierobežot Rietumu militāro klātbūtni Austrumeiropā, kur Krievija varētu paplašināt savu ietekmi.
“Nekas neliecina, ka krievi būtu gatavi piekāpties,” sacīja bijusī ASV izlūkošanas analītiķe Andžela Stenta (Angela Stent).
“Prasības nemaz nav mainījušās. Es domāju, ka viņi patiesībā nav ieinteresēti mierā vai jēgpilnā pamiera noslēgšanā.”
Lai novērstu Krievijas iebrukumu, Baidena augstākās amatpersonas ar Kremli apsprieda trīs Maskavas prasības: aizliegt NATO militārās mācības jaunajās dalībvalstīs, aizliegt ASV raķešu izvietošanu Krievijas tuvumā un ierobežot mācības Austrumeiropā un Vidusāzijā, kā liecina ASV dokumenti.
“Tās ir tās pašas Krievijas prasības, kas tikušas izvirzītas jau kopš 1945.gada,” sacīja bijusī Pentagona amatpersona Kori Šake (Kori Schake). Viņa brīdināja, ka nesenā Trampa administrācijas rīcība ir radījusi eiropiešiem bailes ne tikai no viņu pamešanas, bet arī no tā, ka “mēs esam pievienojušies ienaidniekam”.
Lasiet arī: “30 dienu pamiers” – iespēja vai slazds? Eksperti par Krievijas taktiku
