Armēnija un Azerbaidžāna ceturtdien, 13.martā, vienojās par ilgi gaidītā miera līguma nosacījumiem, kas varētu izbeigt gadu desmitiem ilgušo konfliktu, kurš sākās līdz ar Padomju Savienības sabrukumu, ziņo “Politico” un “Reuters“.
Armēnijas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņojumā norādīja, ka tās puse ir pabeigusi izstrādāt miera līgumu ar Azerbaidžānu.
“Miera līgums ir gatavs parakstīšanai. Armēnijas Republika ir gatava sākt konsultācijas ar Azerbaidžānas Republiku par nolīguma parakstīšanas datumu un vietu.”
Azerbaidžānas Ārlietu ministrija savā paziņojumā norādīja: “Mēs ar gandarījumu atzīmējam, ka sarunas par Azerbaidžānas un Armēnijas miera un starpvalstu attiecību nodibināšanas nolīguma projekta tekstu ir pabeigtas.”
Taču Azerbaidžāna ir izvirzījusi vairākas formālas prasības, kas Armēnijai jāizpilda pirms līguma parakstīšanas.
“Kā nākamo soli Azerbaidžāna sagaida, ka Armēnija grozīs savu konstitūciju un … novērsīs pretenzijas pret Azerbaidžānas Republikas teritoriālo integritāti un suverenitāti,” sacīja Azerbaidžānas ārlietu ministrs Džeihuns Bajramovs.
Bajramovs piebilda, ka, lai noslēgtu vienošanos, Armēnijai ir arī jālikvidē Minskas grupa – 1992.gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ietvaros izveidotais formāts, ko kopīgi vadīja ASV, Krievija un Francija, lai atrisinātu konfliktu par Kalnu Karabahas pierobežas reģionu starp abām valstīm.
Šo prasību izpilde varētu aizņemt kādu laiku, ņemot vērā, ka konstitūcijas grozīšanai ir nepieciešams rīkot referendumu. Armēnijas premjerministrs aicināja februārī sarīkot referendumu par jauno konstitūciju.
Tomēr novērotāji atzinīgi novērtēja vienošanos kā nozīmīgu progresu ceļā uz mieru.
“Tas ir bezprecedenta izrāviens diplomātijā, kas bija nonākusi strupceļā,” sacīja Armēnijā bāzētās neatkarīgās domnīcas “Regional Studies Center” direktors Ričards Giragosjans.
Tā kā Azerbaidžānas galīgo prasību izpilde prasīs ilgāku laiku, tām nevajadzētu aizkavēt miera līguma noslēgšanu, bet tās būtu jāapspriež vēlāk, sacīja Giragosjans. “Abām pusēm [vajadzētu] parakstīt miera līgumu un turpināt sarunas,” viņš sacīja, lai gan norādīja, ka šķērslis joprojām ir skepse.
“Armēnijā valda zināma piesardzība, ka tas varētu būt pārāk labi, lai būtu patiesība. Pastāv bažas, ka Azerbaidžāna var turpināt pieprasīt vēl lielākas koncesijas.”
Abām valstīm vēl ir jāvienojas, kad un kur tiks parakstīts miera līgums. Armēnija ierosināja pēc vienošanās par noteikumiem izdot kopīgu paziņojumu, bet Baku atteicās, paziņoja Armēnijas Ārlietu ministrija
Armēnija un Azerbaidžāna pēdējos gados ir iesaistījušās vairākos konfliktos, un pagājušā gada septembrī Azerbaidžānas ofensīva Kalnu Karabahā piespieda bēgt 100 000 reģiona iedzīvotāju.
Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS citē premjerministra Nikola Pašinjana teikto žurnālistiem, ka nolīgums novērsīs trešo valstu personāla izvietošanu gar Armēnijas un Azerbaidžānas robežu.
Šis noteikums, visticamāk, attiektos uz Eiropas Savienības civilās uzraudzības misiju, kuru Baku ir kritizējusi, kā arī uz Krievijas robežsargiem, kas uzrauga daļu Armēnijas robežas.
Lasiet arī: Zelenskis mudina Trampu piemērot stingrākas sankcijas Krievijai
