Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO), kas ir ANO meteoroloģisko, klimata un ūdens datu institūcija, trešdien, 19.martā, savā ikgadējā ziņojumā par klimatu norādīja, ka 2024.gads ir bijis līdz šim karstākais gads, kas izraisījis straujāku ledāju kušanu, jūras līmeņa celšanos un pietuvinājis pasauli kritiskajai sasilšanas robežai, ziņo “Reuters”.
Vidējā globālā temperatūra 2024.gadā bija par 1,55°C augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā, pārspējot 2023.gada rekordu par 0,1°C.
2015.gada Parīzes nolīgumā valstis vienojās censties panākt, lai globālās temperatūras palielināšanās nepārsniegtu 1,5°C virs vidējā rādītāja 1850.-1900.gadā. Saskaņā ar pirmajām aplēsēm ilgtermiņa temperatūras pieaugums šobrīd ir no 1,34°C līdz 1,41°C, kas ir tuvu robežai, kas noteikta Parīzes nolīgumā, norādīja WMO.
“Viena lieta, kas ir ļoti skaidri jānorāda, ir tā, ka viens vienīgs gads, kurā globālā temperatūra ir virs 1,5 grādiem nenozīmē, ka Parīzes nolīgumā minētais līmenis ir oficiāli pārsniegts,” sacīja WMO, taču piebilda, ka datu nenoteiktība nozīmē, ka to nevar pilnībā izslēgt.
Ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā temperatūras paaugstināšanos, iespējams, izraisīja arī citi faktori, piemēram, izmaiņas Saules ciklā, liels vulkāna izvirdums un mazāks dzesējošo aerosolu daudzums gaisā.
Dažviet kļuva vēsāks, taču ekstrēmi laikapstākļi radīja lielus postījumus visā pasaulē. Sausums izraisīja pārtikas trūkumu, savukārt plūdi un meža ugunsgrēki lika 800 000 cilvēku pamest savas mājas – vislielākais skaits kopš 2008.gada, kad sākās datu reģistrēšana.
Arī okeāna siltums sasniedza līdz šim augstāko reģistrēto līmeni, un tā sasilšanas temps kļūst arvien straujāks, turklāt okeānā pieaug oglekļa dioksīda (CO2) daudzums, kas palielina arī tā skābes līmeni.
Ledāji turpināja strauji kust, kas savukārt paaugstināja jūras līmeni līdz jaunam maksimumam. No 2015. līdz 2024.gadam jūras līmenis ir paaugstinājies vidēji par 4,7mm gadā salīdzinājumā ar 2,1mm no 1993. līdz 2002.gadam, liecina WMO dati.
WMO arī brīdināja par ledus kušanas ilgtermiņa sekām Arktikas un Antarktikas reģionos.
“Izmaiņas šajos reģionos potenciāli var ietekmēt okeānu vispārējo cirkulāciju, kas ietekmē klimatu visā pasaulē,” norādīja organizācija. “Tas, kas notiek polos, ne vienmēr paliek polos.”
Lasiet arī: Miglains rīts, silta diena – tuvākajās dienās laiks kļūs patīkamāks
