Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par sankciju pagarināšanu vairāk kā 2 000 personām, tai skaitā arī Latvijas pilsonim Pēterim Avenam. Tikmēr sankcijas atceltas miljonāriem, kuri līdz pat šim laikam ir ietekmīgi Vladimira Putina realizētās politikas aizstāvji. Par to nobalsojusi arī Latvija.
Ar visu ES dalībvalstu, tātad arī Latvijas, piekrišanu no Eiropas Savienības sankcijām tikušas atbrīvotas četras personas – viens no visvairāk “Z-orientētiem” Krievijas valdības locekļiem un aktīvs SMO (speciālās militārās operācijas) propagandists Mihails Degtjarevs; Krievijas lielākā slāpekļa minerālmēslojuma ražotāja “Acron” īpašnieks Moiše Kantors, kura vārds tiek saistīts arī ar X-55 raķešu piegādēm Ķīnai un Irānai; Ališera Usmanova māsa Guļbahora Ismailova un Vladimirs Raševskis, kurš no sankcijām svītrots pēc veiksmīgas to apstrīdēšanas ES tiesā.
Viņu svītrošanu no sankciju saraksta saista ar Ungārijas spiedienu. Radio Brīvā Eiropa ziņo, ka pretējā gadījumā Ungārija, kuru atbalstījusi arī Slovākija, draudējusi nedot zaļo gaismu bloka aktīvu iesaldēšanas un vīzu aizliegumu sešu mēnešu termiņa pagarināšanai, kas kopš Maskavas iebrukuma Ukrainā piemērots vairāk kā 2400 Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām.
Latvijas grūti izprotamā pozīcija
No sankcijām izņemamo personu saraksta veidošanā ir dažas dīvainības. Kā portālā “Puaro.lv” norāda Jurģis Liepnieks, Latvija panāk to, ka [Pēterim] Avenam sankcijas jāatstāj, bet Krievijas sporta ministram, “ īstam zetņikam, kurš strādā kara valdībā”, sankcijas jānoņem.
Kas īsti notika? Jurģa Liepnieka redzējums. Ungārija vispirms izvirza prasības astoņu cilvēku izņemšanai no sankciju saraksta. Starp šiem astoņiem ir arī Fridmans un Avens. Polijas prezidentūra nāk klajā ar kompromisu – no sankciju saraksta izņemt Avenu, Fridmanu, Usmanova māsu un Kantoru. Taču Latvija neoficiālā līmenī paziņo, ka Avenu nevar iekļaut šajā izņēmumu sarakstā. Jo, ja Avenam noņemtu sankcijas, tas Latvijā izraisītu iekšpolitisku krīzi un skandālu.
“Rezultātā saraksts pamainās tā, ka pret Avenu sankcijas liek spēkā, bet sankcijas tiek atceltas pret [Krievijas] sporta ministru, esošu sporta ministru, īstu zetņiku Degtjarevu, kas vispār nav saprotams, un tas ir tas, par ko Latvija nobalso,” saka Liepnieks.
Latvijas argumentācija nav zināma
Kāda bija Latvijas argumentācija par labu sankciju atcelšanai Degtjarevam, Kantoram, Ismailovai un Raševskim? Saskaņā ar Ārlietu ministrijas portālam “Delfi” teikto, Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) pēc balsojuma nekavējoties pieņēma lēmumu šīs personas iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā. “Latvijai bija svarīgi, ka sankcijām pakļauto personu sarakstā joprojām ir ar Latviju saistītie Mihails Fridmans, Pjotrs Avens, Dmitrijs Mazepins, kā arī vairāk nekā 2 000 citas personas. Lai nodrošinātu kopēja ES lēmumu pieņemšanu, mums bija jābūt gataviem dažādiem kompromisiem, pretējā gadījumā tiktu apdraudēta sankciju pagarināšana pret vairāk nekā 2000 personām (1879 fiziskas un 507 juridiskas personas),” skaidro ministrija. Arī Igaunija noteikusi valsts sankcijas Krievijas pilsoņiem, kuri pēc Ungārijas spiediena tika izņemti no ES sankciju saraksta – par to paziņojis Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
Tomēr fakts paliek fakts – Krievijas sporta ministrs Mihails Degtjarevs ir sekmīgi atbrīvojies no Eiropas Savienības sankcijām un par labu tam nobalsojušas arī Baltijas valstis.
Kas īsti ir no sankcijām brīvlaistie?
Mihaila Degtjareva “Telegram” kanāls vēl nesen saucās “Degtjareva Z ložmetējs”, tagad burts “Z” no nosaukuma ir pazudis, bet tas nenozīmē, ka Degtjarevs būtu atvēsis pret “speciālo militāro operāciju”. Vēl pērnā gada jūlijā viņš projekta “Varoņu laiks” ietvaros publiski sveica Ukrainā karojošos krievus un “pateicās varoņiem par viņu varoņdarbiem”. Aktīvi aģitējis par Putinu, bet pēc iecelšanas Krievijas Federācijas sporta ministra amatā nosaucis sevi par “prezidenta kareivi”. Nodarbojas ar “SMO veterānu” reabilitācijas programmas izstrādi un ieviešanu. Viņa “varoņdarbu” sarakstā ir kravu piegāde kaujas darbību zonās laikā, kad ieņēma Habarovskas apgabala gubernatora amatu, un apbalvojumu izsniegšana par Ukrainas apgabalu okupāciju. 2025.gada februārī Degtjarevs pareizticīgo baznīcā aizdedza sveces par Ukrainas okupantiem, jeb, kā teikts viņa “Telegram” kanālā “tēvzemes aizstāvjiem” un aizlūdza par šajā karā kritušajiem “Tēvzemes varoņiem”.
Mošes Kantora aktīvu vērtība tiek lēsta 3,48 miljardu sterliņu mārciņu apmērā. Viņš ir lielākais minerālmēslu uzņēmuma “Acron” akcionārs. Šis uzņēmums, pēc Lielbritānijas Ārlietu ministrijas teiktā, ir stratēģiski nozīmīgs Krievijas valdībai. Kantors esot saistīts arī ar X-55 raķešu piegādēm Ķīnai un Irānai. 2017. gadā Putins piešķīra Kantoram Goda ordeni “par viņa profesionālajiem sasniegumiem un ilggadēju godprātīgu darbu”. Savukārt pēc 2020.gadā Jeruzalemē organizētā Pasaules holokausta foruma, kurā V.Putins apsūdzēja Poliju par kara veicināšanu un līdzdalību dažos nacisma noziegumos, prese viņu nodēvēja par “prezidenta personīgo ebreju”.
“Kantora centrs” Izraēlā ir nosodījis karu Ukrainā, nosaucot to par “neizprovocētu iebrukumu”. 2022. gada aprīlī pat iznāca raksts “Putins. Tautas ienaidnieks” ar parakstu “Kantora Centrs”, pēc tam raksts kļuva nepieejams. Pats Moše Kantors nav sniedzis nekādus publiskus paziņojumus.
Guļbahorai Ismailovai pārrakstīti daudzie Usmanova aktīvi, tai skaitā 156 metrus garā jahta “Dilbar”. ES padome apgalvo, ka viņai pastarpināti pieder nekustamie īpašumi Vācijā, Itālijā un Latvijā. Tāpat zināms, ka Ismailova dzīvo ciematā “Zolotije kļuči”, kaimiņos bijušajam Krievijas prezidentam un pašreizējam Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietniekam Dmitrijam Medvedevam.
Vladimirs Raševskis vadījis Krievijas lielāko ogļu ieguves uzņēmumu SUEK, bijis tā līdzīpašnieks un uzņēmumu grupas “Evrohim” vadītājs. Tagad SUEK un “Evrohim” tiesās lūdz konstatēt, ka tām ar Raševski nav nekāda sakara.
Raševska vadītā komanda “Krievijas rūpnieku un uzņēmēju savienība” 2024.gada septembrī Maskavā piedalījās Krievijas vicepremjera Aleksandra Novaka organizētajā spēlē “Kurš grib kļūt par enerģētiķi”. Pēc Radio “Brīvā Eiropa” ziņotā Raševskis ticis vaļā no sankcijām pēc tam, kad veiksmīgi apstrīdēja sankcijas Eiropas Savienības Tiesā, jo Brisele viņa paturēšanu sankciju sarakstā uzskatījusi par “vāju lietu”.
Kurš bīstamāks?
Jurģis Liepnieks “Puaro.lv” uzsver, ka “Latvijas Ārlietu ministrija nestāstīja un neatklāja nedz savu rīcību, nedz savu motivāciju, nedz savu argumentāciju, kāpēc Latvijas Eiropas Savienībā oficiālā pozīcija ir tāda, kāda viņa ir,” un piebilst: “Es nevaru saprast, kā var izdomāt, ka Avens ir kaut kā vairāk bīstams par esošu Putina valdības ministru.”
“[Kantors] ir absolūti aktīvs Krievijā, dzīvo Krievijā, Usmanova māsa arī dzīvo Krievijā, blakus Medvedevam, un Fridmans arī dzīvo Krievijā. Vienīgais, no šī saraksta, kurš nedzīvo Krievijā un kurš nav pamanīts nekādās tādās aktivitātēs, ir Latvijas pilsonis Avens. Pret viņu gan vajag sankcijas atstāt. Pret šiem visiem jāatceļ,” ironizē Liepnieks.
