Lietuvas 13.Seims šonedēļ sasniedz savas darbības vidus punktu, un jau tagad tiek atzīts, ka tas sevi pierādījis kā izcilu, tiekot galā ar iepriekš nebijušiem pārbaudījumiem, kas sekoja viens otram.
Vispirms šo sasaukumu skāra Covid-19 pārbaudījumi, un tikko tie atkāpās, Ukrainā sākās karš, iestājās enerģētiskā krīze un pasauli satrieca rekordaugsta inflācija.
Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) norādījusi, ka Seims ir strādājis ārkārtīgi neparastos apstākļos, jo bija jāpieņem virkne lēmumu par jautājumiem, kādi valsti nav skāruši visās trīs atgūtās neatkarības desmitgadēs.
«Seims pirmo reizi strādāja attālināti. Pirmo reizi valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, un mēs nevaram ignorēt to problēmu apjomu, kas mums bija jārisina un ko mēs turpinām risināt. Pandēmija, imigranti, Krievijas iebrukums Ukrainā un enerģētikas krīze, ko Krievija aizsākusi, un kas novedis pie inflācijas un enerģijas cenu pieauguma,» Čmilīte-Nilsena teica paziņojumā presei.
Seima priekšsēdētājai piekrīt parlamentārietis Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) no valdošās konservatīvās partijas Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti. Viņš BNN teica, ka «šī nav pirmā reize, kad, iespējams, liktenis licis konservatīvo partiju vadībā, lai tiktu galā ar smagiem apstākļiem.» Skritulsks norādīja: «Un šīs problēmas krājas viena aiz otras – es domāju sabiedrības veselības krīzi, Covid-19, migrācijas krīzi, karu Ukrainā un citus notikumus. Tomēr es atļaušos teikt, ka mūsu partija atkal ir pierādījusi savas līdera spējas un prasmi rīkoties kritiskos apstākļos.» Saskaņā ar viņa teikto, jo īpaši pandēmijas ierobežojumu laikā likumdevēju starpā bija daudz asu diskusiju par nepopulāriem, taču nepieciešamiem lēmumiem. Piemēram, par obligāto vakcināciju, kura izraisīja pretējo viedokļu sadursmes, kas bieži balstījās aizspriedumos.
«Tomēr kara laikā parlaments ir kļuvis vienots. Mēs esam pieņēmuši virkni lēmumu, kas nosoda Krievijas agresiju un atzinām Krieviju par teroristisku valsti,» viņš sacīja.
Vērtējot aizgājušo divu gadu darbību, Seima priekšsēdētāja sacīja, ka pārbaudījums ir izturēts. «Mēs palīdzējām iedzīvotājiem un uzņēmējiem, un par spīti krīzēm, varam teikt, ka makroekonomikas rādītāji joprojām saglabājas labi, lai gan kaimiņvalstīs situācija ir mainījusies. Šobrīd apspriestais budžeta projekts ir vēl viens atbildīgs lēmums, un tas ļaus mierīgi pārlaist 2023.gadu,» teica Čmilīte-Nilsena.
Jautāta par ievērojamiem šī sasaukuma sasniegumiem, viņa minēja, ka ir pieņemti trīs Lietuvas Satversmes labojumi. Ir panākta tieša mēru ievēlēšana. Otrkārt, uz vietu Seimā drīkst kandidēt no 21 gada vecuma. Treškārt, ir atļauta atgriešanā politikā pēc impīčmenta.
Divos 13.Seima darbības gados noticis daudz. Bijušais premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), kurš iepriekšējā sasaukumā bija ievēlēts no Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības (LVZS) saraksta, pameta partiju un nodibināja jaunu partiju – Lietuvas vārdā (Vardan Lietuvos). Interesanti, ka šajā laikā LVZS saraksta līderis Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis) un Strādnieku partijas pārstāvis Antans Goga (Antanas Guoga) atteicās no mandātiem Seimā.
Ģedimins Ķirķils (Gediminas Kirkilas), bijušais sociāldemokrātu pārstāvis, norāda, ka Seimu plosa iekšējās nesaskaņas: «Tas notiek un ir noticis gandrīz visos sasaukumos, kad tie ir sava termiņa vidū. Spriedze par budžetu un citiem jautājumiem parasti ir tikai redzamā daļa, patiesie iemesli ir citi. Daži politiķi sajūt, ka tiek spiesti pārkāpt robežas, lai gan tic, ka varētu risināt problēmas labāk par saviem kolēģiem, kas ir atbildīgi par konkrēto jomu.» Līdz ar to, Seimā rodas arvien augoša politiķu daļa, kuri sākt izdarīt spiedienu vai pat šantažēt partiju līderus, draudot pamest partiju un tamlīdzīgi.
«Laikā, kad valsti vienlaicīgi skar vairākas krīzes, būtu jānonāk pie kopsaucēja, tomēr mēs redzam pretējo. Savstarpējās sadursmes ir vēl asākas, piemēram, var vērot piedalīšanos sēdēs no dažādām telpām, kas nav manīts iepriekš,» teica Ķirķils.
Iespējams, asākie Seima kritiķi ir Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis) (Reģionu partija) un Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis) (LVZS), kurš ir labi zināms kā veselīga dzīvesveida entuziasts un kuram vissvarīgākie šķituši Seima lēmumi, kas saistīti ar pandēmijas laika noteikumiem.
Kepenis, kura uzskati var šķist savdabīgi, BNN teica: «Atšķirībā no zviedriem, kas iztika ar minimāliem ierobežojumiem, Lietuvā aizvēra un aizliedza visu. Tik un tā Lietuvā bija Eiropas Savienībai rekordaugsts nāves gadījumu skaits. Atšķirībā no vāciešiem, kas veica sekciju katram mirušajam, mēs vienkārši aizvērām līķu maisus un akli sekojām Briseles un Pasaules veselības organizācijas instrukcijām.»
Savukārt Žemaitaitis nekavējas kritizēt ārlietu politiku: «Ārlietas, ko diriģē Tēvzemes savienība, jau ir katastrofa. Es saprotu, ka atsevišķi lēmumi, piemēram, par Baltkrieviju, bija neizbēgami. Tomēr mēs esam ieņēmuši tāda kaimiņa lomu, kas nekautrējoties sit otram pakrūtē, un rezultāts ir Krievijas raķešu izvietošana pie mūsu robežas. Runājot par Ķīnu, tā bija Lietuva un pārējās divas Baltijas valstis, kas iznīcināja gadu desmitiem koptas attiecības. Tātad kopumā Lietuvas intereses cieš, bet, ja mūsu mērķis bija apmierināt ASV, tad ārlietu ministrs ir paveicis nevainojamu darbiņu.»
Politiķis norāda, ka Seims un tā valdība izgāzās ar nodokļu reformu. Konservatīvo spēku vadībā bagātie esot kļuvuši bagātāki, bet nabadzīgajiem ir atņemts vēl vairāk.
«Arī liberāļi ir izgāzušies. Brīvības partija (Laisvė) nav spējusi panākt neviena sevis virzītā likuma apstiprināšanu. Un paldies Dievam, ka tā. Viņu idejas par viendzimuma pāru attiecībām vai vieglo narkotiku legalizēšanu krasi kontrastē ar Lietuvas iedzīvotāju vairākuma viedokli. Arī Liberālā Savienība (Liberalų sąjudis) un viņu vides aizsardzības ministrs Simons Gentvilis (Simonas Gentvilas) ir izgāzušies. Viņi nespēja samazināt piesārņojumu un nepanāca piesārņojuma rādītāju monitoringa prasības intensīvajiem ražotājiem,» teica Žemaitaitis.
