Topošās valdības deklarācijas melnraksts atgādina partiju politisko programmu, tādu viedokli pauda politologs, sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Viņš norādīja, ka deklarācijas melnrakstā ir sarakstītas un fiksētas daudzas vēlmes, piemēram, līdz 2026.gadam palielināt iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējumu, sasniedzot 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat iecerēts attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, palielinot valsts aizsardzības budžetu vismaz 3% apmērā no IKP līdz 2027.gadam. Savukārt augstākajā izglītībā un zinātnē pētniecībai un attīstībai plānots palielināt kopējo finansējumu līdz 1,5% no IKP, kā arī investēt zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu Top 500.
«Deklarācijas melnrakstā ir iekļautas labas ieceres, kuras varētu apkopot normālā politiskā programmā. Ja skatāmies no metodes viedokļa, valdības deklarācija ir trīs valdošo partiju programmu apkopojums vienā lielā programmā bez 4000 zīmju ierobežojuma,» sacīja politologs.
Rajevskis atzīmēja, ka deklarācijas melnrakstā nav atbildes uz jautājumu, kā šīs ieceres plānots īstenot.
Viņš teica, ka ir bijušas valdības deklarācijas, kuras ir pārpildītas ar daudziem konkrētiem darbiem, kas arī nav īsti pareizi.
Politologa ieskatā, deklarācijas melnrakstā trūkst norādes, kas tiks mainīts un kas reāli darīts, lai deklarācijas melnrakstā minētais realizētos, piemēram, kādi likumi tiks mainīti, kuras institūcijas reformētas, kas ko darīs, lai sasniegtu deklarācijas melnrakstā izvirzītos mērķus.
Tāpat Rajevskis vēra uzmanību, ka Latvijā parasti grēko ar galvenajiem darbības rādītājiem (KPI), proti, kas ir tie rādītāji un atskaites punkti, pēc kuriem varēs vērtēt valdības darba efektivitāti un pēc kuriem var izvērtēt, kā notiek virzība nosprausto mērķu virzienā.
«Es ceru, ka tas vēl ir melnraksts un pēcāk būs lasāmas konkrētas darbības, kas paaugstinās valsts konkurētspēju. Piemēram, deklarācijas melnrakstā nekas nav minēts par Latvijas atpalicības tempa pieaugumu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm.
«Četru gadu laikā mēs esam sākuši atpalikt no Lietuvas, lai gan ilgu laiku Latvija bija priekšgalā,» teica politologs.
Viņš uzsvēra, ka deklarācijā ir jānosaka veicamie pasākumi, lai atjaunotu valsts konkurētspēju. Tāpat jābūt norādītam kādā veidā mēs piesaistīsim investīcijas, kādā veidā tiks mainīta valsts iestāžu darbības kultūra un metodes, lai investori būtu ieinteresēti strādāt Latvijā, veidot jaunas darba vietas un palielināt ienākumus.
Rajevskis skaidroja, ka tas attiecas arī uz pašmāju uzņēmumiem, jo jābūt skaidrībai, ko valsts plāno darīt, lai izvairītos no tendences, ka augstas pievienotās vērtības uzņēmumi, sasniedzot noteiktu lielumu, pamet Latviju. Pašmāju uzņēmumi pārceļas uz juridiski stabilākām vietām, no kurām tad arī pārvalda savas investīcijas Latvijā.
«Tas norāda, ka jaunie uzņēmumi neuzticas valstij un, sasniedzot ievērojamu lielumu, pie pirmās iespējas pārvācas uz citām valstīm, lai pasargātu savu biznesu. Viņi izvēlas vietas, kur var justies drošāk un kur investīcijas būs pasargātas. Deklarācijas melnrakstā par to nav ne vārda,» uzsvēra politologs.
Viņš arīdzan uzsvēra, ka deklarācijas melnrakstā izstrādātākā daļa attiecas uz tēriņiem, bet nav tās daļas, kā tiks vairota valsts turība un audzēta ekonomika, jo bez tās nebūs naudas, lai deklarācijas melnrakstā iekļautās vēlmes īstenotu.
Rajevskis arī atzīmēja, ka topošās valdības deklarācijas melnraksts ir politisku uzsaukumu vai vispārējas politiskās programmas līmenī, kur tiek identificēti virzieni, bet netiek pateikts, kādā veidā tiks sasniegti rezultāti.
Jāņem vērā, ka valdības deklarācija ir programma, kā panākt vēlamo.
Politologa ieskatā, deklarācijas melnraksts varētu būt labs ievads, kur izcelta, piemēram, izglītība, labklājība, iekšējā drošība, tomēr šīs sadaļas ir jāpapildina ar pāris rindkopām, kādi būs pirmie, otrie veicamie darbi, kādas aktivitātes notiks. Pašreizējā deklarācijas melnrakstā nekas tāds nav redzams.
«Ja to visu atstās ministru ziņā, nekas nenotiks. Kad ministrs ieņem savu amatu, viņam ir jābūt kopējai, politiski apstiprinātai programmai, kas ministram ir jāpaveic. Tad ministrs kā menedžeris īsteno valdības deklarācijā uzdotos uzdevumus, nevis pēc tam sāk domāt, kā audzēt konkurētspēju,» norādīja Rajevskis.
Lasiet arī: Pēc asām diskusijām Saeima konceptuāli atbalsta gan ministra biedra, gan jaunās ministrijas ieviešanu