Polija ir piesardzīga pret savu kaimiņvalsti Krieviju, īpaši pēc tās 2022.gada iebrukuma Ukrainā. Kā NATO lielākā aizsardzības ieguldītāja (4,7% no IKP) Polija strauji stiprina savu armiju un veic lielus ieguldījumus ieroču iegādē. Tagad valsts arī gatavo savus iedzīvotājus karam, intervijā “Politico” norādīja tās augstākais militārais vadītājs, Polijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Veslavs Kukula (Wiesław Kukuła), piebilstot, ja izceltos pilna mēroga konflikts, Polijai nav tāda stratēģiskā dziļuma kā dažām citām Eiropas valstīm.
“Mēs esam Krievijas Federācijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas kaimiņi, tāpēc mums nav bufera starp mums un viņiem, un laiks, lai mēs sagatavotos un reaģētu, ir ierobežots,” sacīja Kukula.
Lai atturētu krievus, Polija plāno vairāk, nekā divkāršot savu armiju līdz pusmiljonam karavīru un apmācīt miljoniem rezervistu, Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja martā.
“Līdz gada beigām mēs vēlamies, lai būtu gatavs modelis, kā rezultātā katrs pieaugušais Polijas vīrietis būtu apmācīts karam un lai šī rezerve būtu pietiekama iespējamiem draudiem,” Tusks sacīja parlamentā, piebilstot, ka arī sievietes var pieteikties.
Viņš sacīja, ka mācības būs brīvprātīgas, tādējādi cenšoties kliedēt bažas par atgriešanos pie ārkārtīgi nepopulārās obligātās iesaukšanas armijā, kas tika izbeigta 2008.gadā.
Polijas bruņotie spēki pašlaik izstrādā civilās apmācības plānus, un līdz marta beigām ir gaidāms priekšlikums, sacīja Kukula. Paredzams, ka drīz pēc tam sāksies likumdošanas darbs.
Paredzams, ka valdība piedāvās īsus civilās aizsardzības, pirmās palīdzības un militāro pamatprasmju kursus personām bez iepriekšējas pieredzes. Tiem, kam ir iepriekšēja pieredze, tiks piedāvāti kvalifikācijas celšanas kursi, tostarp šaujamieroču lietošanas, kaujas medicīnas un sauszemes navigācijas prasmju apguvei. Tiem, kas vēlas saņemt visaptverošāku sagatavošanu, būs pieejama arī padziļināta, mēnesi ilga mācību programma gan tiešsaistē, gan klātienē.
“Pirmais [apmācību programmas] mērķis ir uzlabot rezervistu pieejamību un kvalitāti,” sacīja Kukula. “Pašlaik armijā ir liels skaits rezervistu, bet viņu vidējais vecums jau ir aptuveni 45 gadi. Ja konflikts un spiediens uz Poliju turpināsies ilgāku laiku, labi apmācīti rezervistu resursi būs svarīgi, lai nodrošinātu to spēju darboties līdzās profesionālajiem karavīriem un Teritoriālās aizsardzības spēkiem.”
Sākotnējais plāns ir apmācīt 100 000 cilvēku līdz 2026.gada beigām, viņš sacīja. “Otrs mērķis ir vēl svarīgāks – mums ir jāsagatavo sabiedrība krīzes sekām, pat ja ne visi iziet militāro apmācību,” viņš sacīja.
Taču daži Polijas militārie līderi brīdina, ka Polijai vairs nav daudz laika.
Bijušais ģenerālis Leons Komorņickis (Leon Komornicki) sacīja, ka Krievija veido lielu armiju un “ja netiks panākts miers un turpināsies šķelšanās NATO”, tā varētu iebrukt Baltijas valstīs šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.
Bijušais komandieris Jaroslavs Kraševskis (Jarosław Kraszewski) kritizēja Polijas apmācību plānu kā pārāk gausu, apgalvojot, ka 100 000 apmācāmo gadā ir par maz, un aicināja atgriezties pie obligātā militārā dienesta. “Mēs esam pārgājuši uz patēriņa dzīvesveidu, demokrātijas priekiem un bez problēmām ceļojam pa pasauli, bet esam aizmirsuši, ka ikvienam no mums vajadzētu būt pamatzināšanām” aizsardzībā, viņš sacīja.
Aptaujas liecina, ka ne visi atbalsta Polijas militāro mācību plānu.
Saskaņā ar vienu aptauju vairāk nekā puse poļu atbalsta šo iniciatīvu, bet 39% aptaujāto norādīja, ka būtu gatavi tajā piedalīties. Citā aptaujā noskaidrojās, ka aptuveni divas trešdaļas poļu paliktu valstī, ja izceltos karš, bet trešdaļa mēģinātu bēgt.
Militārais eksperts Mareks Kozubels (Marek Kozubel) sacīja, ka valdībai jāpiedāvā finansiāli stimuli un jāizceļ karjeras ieguvumi, piemēram, apmācība mehānikā vai dronu darbībā, lai piesaistītu vairāk cilvēku.
Apmācību mērķis būs piedāvāt poļiem prasmes, kas “noderēs gan kara, gan miera laikā, piemēram, kiberdrošības vai medicīniskās apmācības”, norāda Kukula. “Šīs prasmes var būt noderīgas arī darba tirgū.”
Apsveramie stimuli ietver finansiālu kompensāciju vai nodokļu atvieglojumus dalībniekiem un viņu darba devējiem, piebilda ģenerālis. “Mēs vēlamies, lai Polijas valsts skaidri parādītu, ka mēs cienām tos, kas sniedz ieguldījumu mūsu aizsardzībā.”
“Neviens netiks noraidīts,” Polijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs (Władysław Kosiniak-Kamysz). “Ne visi kļūs par karavīriem, kaut vai vecuma dēļ, bet viņi var saņemt apmācību civilās aizsardzības, pirmās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās jomā.”
Militārā apmācība pieaugušajiem, šķiet, ir tikai daļa no plašākas sistēmas, ko Tuska valdība cenšas izveidot, sagaidot no Krievijas sliktāko.
Tiek paplašināta skolu programma “izglītība ar armiju”, un arī sporta stundās, iespējams, jau no septembra, tiks iekļauta civilās aizsardzības programma.
“Ja mēs būsim gatavi un ja Krievija zinās, ka mēs esam gatavi, tas būs nozīmīgs atturēšanas līdzeklis,” sacīja Kukula. “Manuprāt, tā [Polijas armija] būs pietiekami spēcīga, lai Krievija, to zinot, pat neuzsāktu konfliktu.”
Lasiet arī: Policijai būs tiesības nosēdināt vai notriekt dronus arī iespējama apdraudējuma gadījumā
