LVC ceļu kvalitātes kontrole kļūst skarbāka – būvniekiem draud līgumsodi un pārbūve

VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) Ceļu laboratorijai biežāk veicot neplānotas pārbaudes būvdarbu laikā, pērn samazinājās neatbilstību skaits, kas tiek konstatēts būvobjektos, ceturtdien ceļu nozares konferencē sacīja LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš.

Neplānotajās pārbaudēs LVC speciālisti ņem paraugus un veic testus minerālmateriāliem (smilts, šķembas), asfaltbetona maisījumiem un tiltu hidroizolācijas aizsargkārtām. Alberiņš informēja, ka 2024.gadā no aprīļa līdz jūnijam LVC Ceļu laboratorija veica 54 neplānotās pārbaudes, 29,6% gadījumu tika atklātas neatbilstības. Savukārt no jūlija līdz novembrim, kad tika veiktas 45 neplānotās pārbaudes, neatbilstību īpatsvars bija mazāks – 20%.

Alberiņš informēja, ka 2024.gada sezonā gala pārbaudes tika veiktas 105 objektiem, no tiem 56 tika pieņemti bez aizrādījumiem, 33 objektos piemērots līgumsods – cenas samazinājums un papildu garantija darbiem, deviņos objektos piemērots cenas samazinājums, septiņos objektos noteikta papildu garantija, savukārt divos objektos būvniekiem būs jāveic pārbūve.

Pārbūve būs jāveic autoceļa Gaujiena-Lejās krogs (V372) posmā Gaujienā 700 metru garumā un autoceļa Tukuma dzirnavas-Dzelda (V1276) posmā pie Dzeldas kopā 1,75 kilometru joslā.

Alberiņš uzsvēra, ka, turpinot pērn iesākto praksi, arī šogad LVC plāno veikt lielāku neplānoto pārbaužu skaitu valsts ceļu būvdarbu objektos.

LVC kā pasūtītāja rīcībā ir vairāki kvalitātes kontroles rīki – būvdarbu līgums, specifikācijas, vadlīnijas, darbu veikšanas projekts, kā arī būvuzraudzība, kas tiek iepirkta ārpakalpojumā. Atbilstoši LVC iepirkumu prasībām, pasūtītājs nosaka minimālo pārbaužu skaitu, kas būvuzraudzībai jānodrošina darbu laikā, kā arī būvuzraugiem ir pienākums pastāvīgi būt klāt objektā, kā arī pasūtītājs nodrošina arī savu kontroli, organizējot neplānotās pārbaudes un gala pārbaudes objektos.

Alberiņš skaidroja, ka, atklājot neatbilstības būvdarbu laikā, būvuzraugs nedrīkst šādu darbu pieņemt, kā arī nedrīkst atļaut to nosegt ar citām konstrukcijas kārtām. Par šo prasību pārkāpumiem būvuzraudzībai tiek piemērots līgumsods.

Pagājušajā gadā LVC ieviesa papildu prasības būvuzraudzībai, uzliekot par pienākumu ziņot pasūtītājam par katru neatbilstību, kas tiek konstatēta operatīvajās kvalitātes pārbaudēs būvdarbu laikā. Vienlaikus būvuzraugam ir jāinformē pasūtītājs par to, kādā veidā neatbilstība tiks novērsta: veicot papildu pārbaudes, nomainot neatbilstošu materiālu vai pārbūvējot neatbilstošu konstrukciju. Pērn saņemti 78 būvuzraugu ziņojumi.

Būvdarbu noslēgumā LVC veic gala pārbaudes asfaltbetonam, brauktuves apzīmējumam un virsmas apstrādei, ja tāda ir veikta objektā. Ja gala pārbaudēs ir konstatētas neatbilstības, inženieri vērtē to cēloņus, izplatību un ietekmi uz būvi. Balstoties uz būvuzraugu vērtējumiem un būvspeciālistu skaidrojumiem, LVC pieņem lēmumu par pārbūvi vai sankciju piemērošanu, skaidroja Alberiņš.

Viņš uzsvēra, ka LVC kā pasūtītājs katru sezonu seko līdzi būvdarbu un neatbilstību specifikai, vērtē neatbilstību veidus un cēloņus. Nepieciešamības gadījumā tiek koriģēts kvalitātes uzraudzības process, vairums gadījumos – padarot to stingrāku.

“Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka prasībām ir jābūt saprātīgām un sabalansētām, tās pārspīlējot var veicināt ievērojamu būvdarbu izmaksu pieaugumu – potenciālos riskus būvuzņēmēji ierēķina izmaksās,” teica Alberiņš.

LVC 2025.gada sezonā plāno izmaiņas līgumos un specifikācijās, arvien pastiprinot kvalitātes vadības procesu un uzraudzību, informēja Alberiņš. Plānots, ka turpmāk līgumiem varētu tikt pievienotas arī vadlīnijas tam, kādos gadījumos un uz kādiem nosacījumiem var tikt pieņemti darbi ar neatbilstībā. Līdz ar to, jau gatavojot piedāvājumus iepirkumos, būvniekiem būtu zināms, ar kādām sekām jārēķinās defektu gadījumā. Tāpat plānots veikts izmaiņas autoceļu būvdarbu specifikācijās attiecībā uz asfaltbetonu, padarot stingrākas prasības gan izejmateriāliem, gan gatavajiem maisījumiem.

LETA jau vēstīja, ka LVC apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 20,081 miljons eiro, kas ir par 4,1% mazāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 17,6% – līdz 154 483 eiro, liecina LVC publiskotā informācija.

LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.