Kamēr 2024.gadā lielu daļu Austrumeiropas skāra lietus deficīts un sausums, Rietumeiropu pagājušajā gadā piemeklēja plašākie plūdi kopš 2013.gada – 30% Eiropas upju tīkla piedzīvoja ievērojamus plūdus otrdien, 15.aprīlī, kopīgā ziņojumā par Eiropas klimatu norādīja Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu dienesta “Copernicus” un Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) zinātnieki. Viņi norāda, ka fosilā kurināmā izraisītās klimata pārmaiņas turpinājušas stimulēt lietusgāzes un citus ekstremālus laikapstākļus, vēsta “Reuters“.
Plūdos 2024.gadā Eiropā gāja bojā vismaz 335 cilvēki, un tie ietekmēja vairāk nekā 410 000 cilvēku.
Rietumeiropā 2024.gads ierindosies starp desmit mitrākajiem gadiem reģionā, kas reģistrēti kopš 1950.gada. Vētras un plūdi ir visdārgākie laikapstākļi Eiropā, pagājušajā gadā radot zaudējumus vairāk nekā 18 miljardu eiro apmērā.
2024.gads pasaulē bija visu laiku karstākais gads, kāds jebkad reģistrēts, un Eiropa – visātrāk sasilstošais kontinents – arī bija vissiltākais.
Planēta šobrīd ir par aptuveni 1,3°C karstāka nekā pirms industrializācijas laikiem, galvenokārt cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu dēļ.
“Katrs temperatūras pieaugums par grāda daļu ir svarīgs, jo tas palielina risku mūsu dzīvībai, ekonomikai un planētai,” sacīja WMO ģenerālsekretāre Seleste Saulo (Celeste Saulo).
Ziņojumā tika atzīmēti pozitīvie aspekti, tostarp tas, ka 2024.gadā atjaunojamie enerģijas avoti saražoja rekordaugstus 45% no Eiropas enerģijas, savukārt lielākā daļa Eiropas pilsētu ir izstrādājušas plānus, lai labāk pielāgotos klimata pārmaiņām.
Tomēr visā kontinentā tika reģistrēti ekstremāli laikapstākļi. Dienvidaustrumeiropā bija vērojams līdz šim garākais karstuma vilnis, kas ilga 13 dienas, savukārt Skandināvijā ledāji saruka visstraujāk līdz šim, un visā kontinentā palielinājās karstuma radītais stress.
2024.gadā gandrīz trešdaļā Eiropas upju bija augsts plūdu līmenis, bet 12% upju bija pārsniegts spēcīgs plūdu līmenis.
Lielākā daļa ar plūdiem saistīto bojāgājušo un postījumu Eiropā 2024.gadā notika postošo plūdu laikā Valensijā oktobrī, kad bojā gāja 232 cilvēki. Pirms tam septembrī vētra “Boriss” Centrāleiropā atnesa rekordlielus nokrišņu daudzumus, kas skāra Austriju, Čehiju, Vāciju un Slovākiju.
Zinātnieki ir apstiprinājuši, ka klimata pārmaiņas ir palielinājušas šādu lietusgāžu iespējamību, jo karstāka atmosfēra spēj saturēt vairāk ūdens, kas arī izraisa intensīvu lietu. Atmosfēras ūdens tvaiks 2024.gadā sasniedza rekordaugstu līmeni.
Citi faktori, kas ietekmē plūdus, ir upju apsaimniekošana un pilsētu plānošana, kas nosaka, vai mājas un infrastruktūra tiek būvēta plūdu apdraudētās teritorijās.
Lasiet arī: Tūkstošiem ASV karavīru dodas uz militārajām mācībām Eiropā
