Polija un Baltijas valstis būtu “pirmās, kas ciestu” tiešā konfliktā starp NATO un Krievijas Federāciju, 15.aprīlī sacīja Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) direktors Sergejs Nariškins, citējot Krievijas valsts ziņu aģentūras TASS ziņoto, vēsta “Kyiv Independent”.
Kopš Maskava 2022.gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, NATO austrumu flanga valstis ir cēlušas trauksmi par pieaugošajiem draudiem no Krievijas.
Jebkāda NATO agresija pret Krieviju vai Baltkrieviju radītu postošas sekas Polijai un Baltijas valstīm – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, sacīja Nariškins.
“Viņiem vajadzētu saprast, bet viņi vēl nesaprot, ka Ziemeļatlantijas alianses agresijas gadījumā pret (Krieviju un Baltkrieviju), protams, tiks nodarīts kaitējums visam NATO blokam, bet lielākā mērā pirmie cietīs šādu ideju nesēji Polijas un Baltijas valstu politiskajās aprindās,” sacīja Nariškins.
Viņš sacīja, ka šīs valstis ir izrādījušas “lielu agresivitāti” pret Krieviju, apsūdzot Poliju un Baltijas valstis “nepārtrauktā ieroču dārdināšanā”.
Nariškins izcēla Poliju par tās plāniem uzstādīt pretkājnieku mīnas gar robežu ar Baltkrieviju un Krievijas spēcīgi militarizēto Karaļauču (Kaļiņingradas) eksklāvu, kā arī Varšavas lūgumu ASV izvietot Polijā kodolieročus.
Igaunija, Latvija, Lietuva, Lietuva un Polija 18.martā paziņoja par izstāšanos no Otavas konvencijas – starptautiskā līguma, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, ražošanu un uzglabāšanu, atsaucoties uz “būtiski pasliktinājušos” drošību reģionā.
Šo četru valstu aizsardzības ministri paziņoja, ka militārais apdraudējums no Krievijas un Baltkrievijas ir “ievērojami palielinājies”.
Nariškins šādu nostāju nosauca par “skumju” un lika noprast, ka NATO ir vainīga Krievijas sāktajā visaptverošajā karā pret Ukrainu. Tas ir Kremļa bieži atkārtots propagandas naratīvs, kas tiek izmantots, lai attaisnotu neizprovocēto iebrukumu suverēnā valstī.
“(Polija un Baltijas valstis) vienkārši nespēj saprast, ka tieši militāro aktivitāšu palielināšana pie Krievijas un Baltkrievijas robežām kļuva par vienu no faktoriem, par vienu no iemesliem pašreizējai lielajai, akūtajai un ļoti bīstamajai krīzei Eiropas kontinentā,” apgalvoja Nariškins.
Šis naratīvs ir guvis atbalstu dažu ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijas locekļu, tostarp paša Trampa, vidū.
Kamēr Krievijas amatpersonas saasina retoriku pret NATO dalībvalstīm, Baltais nams, kā ziņots, plāno krasi samazināt finansējumu aliansei. ASV, šķiet, plāno arī izvest aptuveni 10 000 karavīru no dalībvalstīm Austrumeiropā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 13.aprīlī brīdināja, ka, ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tās nākamais solis varētu būt NATO teritorijas sagrābšana un globāla konflikta izraisīšana. Rietumu līderi un izlūkdienesti ir brīdinājuši par iespējamu plaša mēroga karu Eiropā nākamo piecu gadu laikā Krievijas pieaugošās agresijas dēļ.
Lasiet arī: Krievija saka, ka vienoties ar ASV par miera līgumu Ukrainā nav viegli
