Kanādas premjerministra Marka Kārnija (Mark Carney) vadītie liberāļi pirmdien, 28.aprīlī, notikušajās vēlēšanās saglabāja varu, sagādājot ievērojamu pavērsienu kreisi centriskās partijas izredzēs, taču viņiem neizdevās panākt vairākuma valdību, ko viņš vēlējās, lai atvieglotu tarifu sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), ziņo “Reuters”.
Liberāļi bija vadībā vai bija ieguvuši 167 vietas, bet konservatīvie – 145 vietas, turpinoties balsu skaitīšanai. Liberāļiem bija vajadzīgas 172 vietas, lai iegūtu vairākumu un varētu valdīt bez citu partiju palīdzības.
“Mūsu vecās attiecības ar ASV – attiecības, kas balstījās uz pastāvīgi pieaugošu integrāciju, – ir beigušās,” sacīja Kārnijs uzvaras runā Otavā. “Atvērtās globālās tirdzniecības sistēma, kura balstās uz ASV, sistēma, uz kuru Kanāda ir paļāvusies kopš Otrā pasaules kara, sistēma, kas, lai gan nav perfekta, gadu desmitiem ir palīdzējusi nodrošināt mūsu valsts labklājību, ir beigusies. Tā ir traģēdija, bet tā ir arī mūsu jaunā realitāte.”
Kārnijs sacīja, ka nākamie mēneši būs izaicinoši un prasīs upurus.
Eksperti norādīja, ka liberāļu uzvaru noteica “jebkurš, izņemot konservatīvos” sentiments, reakcija pret ASV tarifiem un bijušā premjerministra Trudo demisija, kas atgrieza kreisi noskaņotos vēlētājus.
Liberāļu līderis Kārnijs solīja stingrāku nostāju pret ASV un uzsvēra, ka viņa pieredze ekonomikas jautājumu risināšanā padara viņu par labāko līderi, kas spēs tikt galā ar Trampu.
Savukārt Konservatīvo līderis Pjērs Pualjevrs (Pierre Poilievre) savā kampaņā galveno uzmanību pievērsa iekšpolitikas jautājumiem un nepieciešamībai salabot valsti, kuru, pēc viņa teiktā, liberāļi ir “salauzuši” un aicināja uz pārmaiņām pēc vairāku gadu liberāļu valdīšanas.
Konservatīvie uzrādīja labākus rezultātus, nekā gaidīts. Mazākuma valdības Kanādā reti kad darbojas ilgāk par 2-2,5 gadiem.
Pualjevrs atzina zaudējumu Kārnija liberāļiem un paziņoja, ka viņa partija prasīs no valdības atbildību.
Rezultāts iezīmēja liberāļu atgriešanos, jo vēl janvārī, pirms Trudo paziņoja, ka atkāpjas no amata, un Tramps sāka draudēt ar tarifiem un aneksiju, viņi aptaujās atpalika par 20 punktiem.
“Amerika vēlas mūsu zemi, mūsu resursus, mūsu ūdeni, mūsu valsti,” sacīja Kārnijs. “Tie nav tukši draudi. Prezidents Tramps cenšas mūs salauzt, lai mēs piederētu Amerikai. Tas nekad nenotiks.”
Trampa tarifu un 51.štata draudi uzjundīja patriotisma vilni, kas palielināja atbalstu Kārnijam.
Pagājušajā nedēļā Tramps atkal kļuva par kampaņas faktoru, paziņojot, ka viņš varētu paaugstināt 25% tarifu Kanādā ražotiem automobiļiem, jo ASV tos nevēlas.
Tramps pirmdien sociālajos tīklos atkārtoja savu aicinājumu Kanādai kļūt par 51.štatu.
“Veiksmi lieliskajiem Kanādas iedzīvotājiem,” viņš sacīja. “Ievēliet cilvēku, kuram ir spēks un gudrība samazināt jūsu nodokļus uz pusi, palielināt jūsu militāro spēku, bez maksas, līdz visaugstākajam līmenim Pasaulē, lai jūsu automobiļu, tērauda, alumīnija, kokmateriālu, enerģētikas un visi pārējie uzņēmumi četrkāršotos izmērā, ar nulles tarifiem vai nodokļiem, ja Kanāda kļūs par lolojamo 51.ASV štatu. Vairs nekādas mākslīgas robežas, kas tika novilkta pirms daudziem gadiem.”
Saspīlējums ar ASV lika daudziem Jaunās demokrātiskās partijas (NDP) un seperātistu Kvebekas bloka atbalstītājiem pāriet pie liberāļiem.
Liberāļi Kanādā uzvarējuši jau četrās vēlēšanās pēc kārtas, kopš 2004.gada.
