Ukraina sāk apsvērt iespēju atteikties no ASV dolāra kā Ukrainas grivnas atsauces valūtas, tādējādi, iespējams, ciešāk piesaistot savu valūtu eiro, ņemot vērā globālās tirdzniecības sašķelšanos un pieaugošās saiknes ar Eiropu, aģentūrai “Reuters” paziņoja Ukrainas centrālās bankas vadītājs Andrijs Pišnijs.
Ukraina ieviesa grivnu 1996.gadā, un kopš tā laika tās vērtība tiek noteikta, izmantojot ASV dolāru.
Iespējamā pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), “ES lomas nostiprināšanās mūsu aizsardzības spēju nodrošināšanā, lielāka nestabilitāte pasaules tirgos un globālās tirdzniecības sadrumstalotības iespējamība” liek centrālajai bankai izskatīt šo pāreju, norādīja Pišnijs.
Pāreja “ir sarežģīta un tai nepieciešama kvalitatīva un daudzpusīga sagatavošanās, piebilda Pišnijs, kas ir līdz šim tiešākais Ukrainas amatpersonas komentārs par iespējamām izmaiņām.
ASV dolārs ir galvenā valūta, ko izmanto pasaules tirdzniecībā, un daudzas valstis to tur kā rezerves valūtu. Dažas valstis, piemēram, Saūda Arābija un Honkonga, savas valūtas ir piesaistījušas ASV dolāram.
Taču prezidenta Donalda Trampa (Trump) vadībā ASV uzsāka tirdzniecības karu, ieviešot ļoti augstus muitas tarifus, kas liek daļai apšaubīt, vai dolārs paliks pasaules galvenā rezerves valūta.
Darījumi ar ASV dolāriem joprojām dominē visos valūtas maiņas tirgos, sacīja Pišnijs, tomēr lielākajā daļā jomu lēnām pieaug eiro darījumi, lai gan “pagaidām mēreni”.
Pēc Krievijas iebrukuma 2022.gadā Ukrainas centrālā banka noteica fiksētu maiņas kursu 29 grivnas par ASV dolāru, taču vēlāk valūtu devalvēja ekonomisko problēmu dēļ.
Tā 2023.gada oktobrī pārgāja uz pārvaldītu valūtas kursa sistēmu, kuras pamatā joprojām bija dolārs.
ES gandrīz pirms gada uzsāka sarunas ar Ukrainu un Moldovu par iestāšanos ES, lai gan tām priekšā vēl ir garš un grūts ceļš, pirms tās varēs pievienoties blokam. Moldova jau 2024.gada janvārī mainīja atsauces valūtu uz eiro.
Pišnijs sacīja, ka ieguldījumu un patērētāju aktivitātes atjaunošanās, pateicoties ciešākām saitēm ar Eiropu un ekonomikas normalizācijai, varētu palīdzēt ekonomikai nākamajos divos gados pieaugt par 3,7-3,9%. Tomēr ekonomikas nākotne lielā mērā ir atkarīga no tā, kā attīstīsies konflikts.
“Ātra kara izbeigšana neapšaubāmi būtu pozitīvs scenārijs ar labiem ekonomiskajiem rezultātiem, ja tajā tiktu iekļautas drošības garantijas Ukrainai,” sacīja Pišnijs. “Tomēr ir būtiski atzīt, ka, visticamāk, būtu nepieciešams laiks, lai pilnībā materializētos ekonomiskie ieguvumi no kara izbeigšanas.”
Ukraina jau ceturto gadu cīnās ar Krieviju. Kamēr Trampa vadībā ASV militārās palīdzības sniegšana ir bijusi aizturēta, Eiropas līderi ir apsolījuši stiprināt Ukrainu, lai nodrošinātu drošību nākotnē, taču progress ir bijis lēns. Ukraina arī noslēdza vienošanos, kas dod ASV īpašu piekļuvi tās derīgajiem izrakteņiem un finansē ieguldījumus valsts atjaunošanā.
Tikmēr ASV dolāra kurss kopš Trampa atgriešanās ir krities par vairāk nekā 9%, jo investori atsakās no ASV aktīvu turēšanas.
Eksperti apgalvo, ka vājš dolārs nenozīmē, ka tas zaudēs savu globālo rezervju lomu, tomēr vēsturiski tas ir bijis saistīts ar drošības aliansēm un militārām saitēm ar Vašingtonu.
Ukraina ir atkarīga no ārvalstu finansiālās palīdzības, lai atbalstītu savus kara izdevumus. Pišnijs sacīja, ka šogad viņš sagaida 55 miljardus ASV dolāru – pietiekami, lai segtu budžeta deficītu un nedaudz atliktu turpmākajiem gadiem, kad palīdzība var samazināties.
Viņš piebilda, ka 2026.gadā Ukraina cer saņemt aptuveni 17 miljardus ASV dolāru un 2027.gadā – 15 miljardus ASV dolāru.
Lasiet arī: Baidens: Tramps, izdarot spiedienu uz Ukrainu, piekāpjas Putinam
