Polija pieprasījusi pilnīgu izņēmumu attiecībā uz migrantu uzņemšanu valstī, ko paredz Eiropas Savienības plāns izlīdzināt migrācijas plūsmas radīto slogu dalībvalstīm, raksta “Politico.”
Polijas iekšlietu ministrs Marcins Kerviņskis (Marcin Kierwiński) 12.novembrī paziņoja par lēmumu pieprasīt pieļaut izņēmumu Polijas gadījumā, un sacīja, ka poļi jau mēnešie ilgi norāda, ka nav nekādas vienošanās par patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānismiem. Ministrs piebilda, ka Polijai milzīga sizmaksas rada ES robežu sargāšana, un valsts saskaras ar migrācijas spiedienu no Baltkrievijas un ir uzņēmusi lielu skaitu Ukrainas kara bēgļu.
Eiropas Komisija 11.novembrī izziņoja valstis, uz kurām attieksies prasība palīdzēt izmitināt patvēruma meklētājus, un kuras valstis no tās būs atbrīvotas. EK norādījusi, ka Polija, tāpat kā Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija un Igaunija, izjūt lielu migrācijas radīto spiedienu, un tādējādi drīkst lūgt, lai tām piešķir izņēmuma statusu. Migrantu pārdalīšana pa visām bloka valstīm ir plāns, kas paredz noteikt zināmu skaitu patvēruma meklētāju, kas jāuzņem. Ja tas netiek darīts, jāmaksā noteikta naudas summa atbilstoši personu skaitam, vai jāpiedāvā cita veida palīdzība (piemēram, cilvēkresursu nosūtīšana uz valsti, kur tas nepieciešams).
Arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) apstiprināja, ka lēmums ir pieņemts – Polija migrantus neuzņems, un arī tā saukto solidaritātes maksājumu neveiks.
Polijas valdība EK plānu nodēvējusi par lielu panākumu, un paziņoja, ka
Varšava mēniešiem centusies panākt, lai Polija tiktu ierindota starp valstīm, kas cieš no migrācijas radītā spiediena.
Valdības pārstāvis Adams Šļapka (Adam Szłapka) žurnālistiem sacīja, ka partneri ES zina, ka Polija izjūt lielu migrācijas ietekmi, un tāpēc tai nevajadzētu saņemt vairāk saistību.
EK ikgadējais migrācijas novērtējums liecina, ka no 2024.gada jūnija līdz 2025.gada jūlijam nelikumīga ES robežas šķērsošana notikusi par 35% reižu mazāk nekā iepriekšējā 12 mēnešu periodā. Tomēr vairākas bloka valstis joprojām izjūt nelegālās migrācijas un Krievijas un Baltkrievijas organizētās migrantu krīzes ietekmi.
Tuska entuziasma pilnais paziņojums iezīmē krasu attieksmes maiņu. 2021.gadā, kad politiķis centās iegūt pēc iespējas plašāku vēlētāju atbalstu, viņš migrantus uz Polijas-Baltkrievijas robežas dēvēja par “nabaga ļaudīm, kas cenšas atrast savu vietu.” Migrācija ir viens no galvenajiem jautājumiem Polijas politikā, un lielākā daļa partiju gan koalīcijā, gan opozīcijā iebilst pret patvēruma meklētāju uzņemšanu atbilstoši ES noteiktajām kvotām.
Lasiet arī: Lietuva izvēles priekšā: patvēruma meklētāju uzņemšana vai ES soda nauda